sestdiena, 2018. gada 29. decembris

Jānis Bergs - TZO un Viestura ordeņa kavalieris. Lauksaimnieks. 
"Zildeguņu" saimnieks.


Dzimtu pētniecība nav viegls uzdevums, jo XX gadsimts ir atstājis smagus likteņa nospiedumus daudzās Latvijas dzimtās. Arī vienā no Zaļenieku īpašākajām dzimtām - "Zildeguņu" saimnieku Jāņa un Bertas Bergu ģimenē.
          No visas sirds cienu un apbrīnoju šos gaišos, darbīgos ļaudis. Redzot, kur un kā Jānis Bergs ir darbojies, nepamet jautājums - kā viens cilvēks to ir spējis paveikt?... Bergu dzimtai raksturīgais - darba tikums, Dzimtenes mīlestība un godaprāts, man par lielu prieku, ir pārmantojies arī pēctečos.
Jānis un Berta Zaļeniekiem ir devuši ļoti daudz - brīvais laiks gadiem nesavtīgi veltīts sabiedriskajam darbam un darbam Latvijas un vietējās kopienas labā. Tā tas turpinājās, līdz pienāca 1941. gada 14. jūnijs, kurš pārvilka svītru visiem darbiem, sapņiem un iecerēm, kurš uz visiem laikiem nežēlīgi izpostīja Bergu ģimeni...


 29.12.2018. - Jāņa Berga 130. dzimšanas diena.

Jānis Bergs dzimis  29.12.1888. Jelgavas novada Zaļenieku pagasta "Kalēj - Ikvildās". Šobrīd “Kalēj-Ikvildas” pēc teritoriālā iedalījuma atrodas Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Māte – Lavīze Berga (dzimusi Straupe) , tēvs Janis Bergs.

Arī tēvs Janis Bergs bijis sabiedriski aktīvs  - 1887. gadā viņš ticis ievēlēts par vienu no Zaļenieku pagasta priekšniekiem.
































Tēvs Janis Bergs mirst no iekšķīgas slimības 66 gadu vecumā 1913. gada 20. februārī (apglabāts 03.03.1913.) - līdz ar to viņa atraitne Lavīze un vienīgais dēls Jānis Bergs kļūst par "Zildeguņu" saimniekiem.



1907. gada maijā, Jelgavā. 
Jānis Bergs beidzis Jelgavas reālskolu.
Foto no Anitas Reihenbahas (Jāņa Berga mazmeitas) albuma.



Jānis Bergs Jelgavā, reālskolas laikā.
 Foto no A. Reihenbahas albuma.





Jelgavas skolotāju institūta ēka 1936. gadā Svētes ielā 18. 
Iepriekš šajā ēkā atradās Jelgavas reālskola. Foto no www.zudusilatvija.lv






Jānis Bergs. No A. Reihenbahas albuma.



Jānis Bergs ar savu iecerēto Bertu Briedi.
No A. Reihenbahas albuma.


1913. gada 1. septembrī  tiek noslēgta Jāņa Berga laulība ar Bertu Briedi. Berta dzimusi 1891. gadā, Mežotnē. Lauku muižas arendatora meita.

No kreisās - Jānis Bergs ar Bertu Bergu dz. Briedi, 4. no kreisās Emīlija Briede, Jāņa Brieža sieva.
Tup - Bertas brālis Jānis Briedis (fotogrāfs) ar meitiņu Lūciju.
No A. Reihenbahas albuma.

1914. gada 26. maijā, īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma,  pasaulē nāk Zildeguņu saimnieku meita Mirdza Skaidrīte Berga.
1914. gada 28. septembrī Zildeguņu mājās notiek Mirdzas Skaidrītes kristības. 
Krustvecāki - Elizabete Leitlande un Bertas brālis Jānis Briedis ar sievu Emīliju.
*****
Drīz sākās 1. pasaules karš. Tā kā Jānis Bergs visu šo laiku atradās aktīvajā kara dienestā, tad aizgādniecību par Zildeguņu mājām un saimniecību saimnieka prombūtnes laikā uzņēmās Zildeguņu rentnieks Ģederts Ramlavs.


Jānis Bergs  1. pasaules karā cīnījies strēlnieku pulkos un atbrīvošanas cīņās.
Piedalījies arī Ziemassvētku kaujās 1916./1917.g. 
Mācījies Kijevas praporščiku skolā.

                1916. Kijevas I praporščiku skolas junkurs,

                1916. XI 01. beidzis un paaugstināts praporščika pakāpē,

                1916. XI 12. Latviešu strēlnieku rezerves bataljona Rotas (VI) jaunākais virsnieks,

                1916. XII 20. Latviešu strēlnieku rezerves bataljons pārformēts par pulku,

                1916. XII 31. Rotas (VIII) jaunākais virsnieks,

                1917. II 02. Maršrotas (91) komandieris,

                1917. II 07. izgāja no pulka,

                1917. II 11. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka Rotas (III) jaunākais virsnieks,

                1917. IV 18. Rotas (V) jaunākais virsnieks,

                1917. IX 08. – XI 26. Piekomandēts pie Latviešu strēlnieku rezerves pulka,

                1917. XI 25. ievēlēts par Rotas (V) komandieri,

                1917. XII 23. Rotas (V) komandiera palīgs
 LVVA 1640-1-527-42.;
 KVKVA 3454-1-412.;
 Latviešu strēlnieku rezerves bataljona pavēle # 325/1916.;
Latviešu strēlnieku rezerves pulka pavēles # 12/1916., # 41/1917. # 42/1917.;
Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka pavēles # 49/1917 .,# 294/1917., # 383/1917.;
        „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

Jānis Bergs - 2. no labās puses. Ziemassvētku kauju laikā.

Jānis Bergs 2. rindā 1. no labās puses.

4. no kreisās puses - Jānis Bergs.

Jānis Bergs - augšējā rindā, vidējais.

Jānis Bergs - 1. rindā 3. no labās puses.

Jānis Bergs - 1. no kreisās puses.
Jānis Bergs - 1. no labās puses.

Jānis Bergs  - 1. rindā 1. no kreisās puses.

30.03.1921. - J. Bergs 2. no kreisās puses). 
                                                     Foto no A. Reihenbahas albuma.

Jānis Bergs.
    Foto no A. Reihenbahas albuma.

1922. gada 29. un 30. aprīlī Jānis Bergs ir piedalījies Zaļenieku pagasta padomes vēlēšanās, 
startējot no saraksta Nr.1.
Vidējā rindā 2. no kreisās - Jānis Bergs, 3. K. Zamlovskis, 4. Eigenfelds.


Leitnants Jānis Bergs 25.09.1924. gadā Latvijas armijā. 
    Foto no A. Reihenbahas albuma.

No kreisās puses - Jāņa Berga meita Mirdza, vidū Jāņa māte Lavīze Berga, 
labajā pusē dēls Zigurds Bergs. Zigurds Bergs dzimis 1922. gadā.
Foto tapis ap 1925. gadu. Foto no A. Reihenbahas albuma.

"Zildeguņi".  
Foto no A. Reihenbahas albuma.

Berta Berga ar bērniem - Mirdzu un Zigurdu ap 1925. gadu.
    Foto no A. Reihenbahas albuma.

Jānis Bergs Zildeguņos ar tvaika kuļmašīnas lokomobili. 192x- tie gadi.
    Foto no A. Reihenbahas albuma.

Zildeguņos ap 1926. gadu. Berta Berga ar bērniem - Zigurdu un Mirdzu.
    Foto no A. Reihenbahas albuma.

Traktora remontdarbi Zildeguņos. Vidū - Jānis Bergs.
No Silvijas Sīles albuma.

Zildeguņos.  No kreisās - Mirdza Berga. Foto no A. Reihenbahas albuma.

Berta Berga ar meitu Mirdzu. Foto 29.01.1928. gadā sūtīts kaimiņam 
Dāvidam Ramlavam.
Foto no G. Kulmanes novadpētniecības materiālu krājuma.


Valdības Vēstnesis, Nr.262 (17.11.1928)
Uz noteikumu par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni ordeņa dome izsludina:
Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 5. sarakstu.
Apbalvotā nosaukums un domes lēmuma datuma numurs.
1928. gada 14. novembrī ar TZO V. šķiru apbalvots -
Nr. 1197. Priekšzīmīgs lauksaimnieks Zaļenieku Zildeguņos Jānis Bergs.

Jānis Bergs. Foto no A. Reihenbahas albuma.


29.05.1929. Jāņa Apsīša un ūziņnieces Elīzes Goldbergas kāzu foto.
1. rindā 1. no kreisās - pulkvedis Augusts Apsītis Apse (miris Vorkutā, lēģerī), 3. no kreisās B. Berga, viņai pie kājām dēls Zigurds, 4. Zaļās draudzes mācītājs Heincs, 5. J. Apsīša māte, jaunais pāris - Jānis un Elīza, Elīzai līdzās Emīlija un Dāvis Biezbārži.
2. rindā 4. no kreisās - Mirdza Berga
3. rindā 3. no kreisās Jānis Bergs, 4. (durvju ailē, ar ūsām) Kristaps Biezbārdis (miris Vorkutā, lēģerī).

***

Zildeguņi vienmēr bijusi sakopta un priekšzīmīga saimniecība, kura vairākkārt godalgota -











1928. gadā Zemkopības ministrijas piešķirtais sudraba medālis.


 Piektā lauksaimniecības un rūpniecības izstāde Jelgavā.

"Ievērības cienīgi bija J. Berga, no Zaļenieku Zildeguņiem, izstādītās lauku ražojumu, pļavu paraugu un dārzauglu kolekcijas. Šai saimniecībai ir sevišķi labi nostādīta lauksaimniecība. Tai piešķīra kā pirmo godalgu zemkopības ministrijas lielo sudraba medāli".

***


Ūziņu skolas pārziņa Kārļa Butāna un Mirdzas Vulfas kāzas 12.07.1931.
Centrā - Mirdza un Kārlis Butāni. Līdzās Mirdzai - tēvs Roberts un brālis Auseklis.
Līdzās Kārlim – sievasmāte Grieta Vulfa un Zaļās draudzes mācītājs Pauls Heincs.
2. rindā sēž - 1. no labās - Gudēnu saimnieks Zāmelis Kleinbergs ar sievu Augusti, 3. no labās puses sēž Lizete Neiberga (Zāmeļa māsīca).
 2. rindā  stāv - 1. no labās - Mirdza Berga, 2. no labās - skolotāja Adele Pavlovska.
Otrajā rindā stāv - 2. no kreisās (ar tauriņu) Kristaps Biezbārdis ar sievu Annu (Vidzemnieki). Uzreiz ar viņiem - vējdzirnavu sainieks Dāvids Neibergs un Zildeguņu saimnieks Jānis Bergs.
Jāņa Berga sieva Berta - 2. rindā 5. no labās, 6. no labās - Austra Sīle (Tomu Šulcu saimniece). Puisis, kurš sēž zemē - Zigurds Bergs - Zildeguņu saimnieku dēls (ar māti Bertu mira Sibīrijā).
Vairākas dzimtas, kuras redzamas šajā fotogrāfijā 14.06.1941. tika izsūtītas - Butāni, Bergi, Biezbārži...




Kārļa Butāna kāzās Jānis Bergs un Roberts Vulfs bija liecinieki.


                           26.09.1931. - Bertas Bergas 40 dzimšanas dienas svinību viesi. 
  Foto no A. Reihenbahas albuma. 

1931.10.03. Filma un Skatuve
AKTRISES 25 GADU SKATUVES
DARBĪBAS ATCERE.

Zaļenieku sadraudzīgās biedrības aktieru pulciņa vadītāja Berta Bergs sestdien nosvinēja savu 25 gadu skatuves darbības jubileju. Jubilejas izrādei bija izvēlēta E. Zālītes komēdija «Maldu Mildas sapņojums», kurā levas lomu tēloja pati jubilāre. Pārējās lomās Lasmanis, Bandens, Lindemans, Freimans, Hibšmans u. c. 
Pēc izrādes notika jubilāres sumināšana. 
No Zaļenieku sadraudzīgās b-bas sveicienus un balvu nodod priekšnieks A. Folkmanis, no vietējiem aktieriem — Erna Hibšmane, no Jelgavas latviešu teātra Dr. Dargēvics, no «Zemgales Balss» redakcijas — V. Zibelis, no Zaļenieku ģimnāzijas — direkt. Priede, no Bramberģes sadr. b-bas «Līgo» — Veitbergs. Pēc tam nolasa kuplā skaitā atsūtītās telegrammas. 
Svinības noslēdza kopējā fotogrāfēšanās un mielasts, kur pie galda atskanēja daudzas dziesmas un siltas runas. 
Arī mēs no savas puses apsveicam cienījamo gaviļnieci un novēlam joprojām sekmīgi darboties skatuves mākslā.

Zaļenieku sadraudzīgās biedrības aktieru pulciņš.

Režisore un aktrise, pulciņa vadītāja Berta Berga 1. rindā, centrā. Viņai pie kājām sēž dēls Zigurds Bergs. 1. rindā 1. no kreisās - Harijs Ginters.
2. rindā 1. no kreisās - Eduards Kalniņš.
Foto no E. Kalniņa albuma.


Berta Berga Ziemassvētku vecīša lomā. 193x-tie gadi.
 Foto no A. Reihenbahas albuma.

Jānis Bergs bijis 16. Jelgavas aizsargu pulka 2. eskadrona komandieris. Bijis rezerves 
virsnieks. No 01.01.1932. iecelts par Zaļenieku pagasta aizsargu nodaļas priekšnieku. 
                Aizsargu organizācijā  darbojies no 1921-1940. 



Zaļenieku nodaļas aizsargi 192x-tie gadi. Jānis Bergs 4. no augšas.
LVVVA fonds Nr.3700.



Zaļenieku aizsargi pie Bērzu kroga. 
Foto no A. Liepiņas novadpētniecības materiālu krājuma.


No 1932. gada Jānis Bergs bijis Zaļenieku mednieku biedrības priekšnieks
 Foto uzņemts 29.08.1912. No A. Reihenbahas albuma.


Zemgales Balss 09.07.1932.
Zemes arājs ar sapņotāja dvēseli.

Pilsētas pelēkajos akmeņos māc vasaras tveice un dzīves gurdais ritums. Bet aizklīstat Zemgales baltajos lielceļos, iegriežaties pelēkajās sētās, un jūs apšalks pati brīvības dvesma.
Zeme vēl dzīvo. Zeme rada un gādā par nākotni. Un zemnieks ir tas klusais varonis, kas nodrošina visu labklājību. Ir tik labi būt šo kluso, rāmo darba rūķu ciemiņam. 
Mierīgs svētdienas rīts skalojas saulē. Bālganas krāsas izgaist tālē. Druvas klusē, ābollauki zied. Vasarājs zaļo. 
Vieglos ielokos aizliecas Ūziņu lielceļš, pa kuru eju viesos pie Zaļenieku Zildeguņu saimnieka Jāņa Berga kunga. Vispirms būšot mūra vējdzirnavas, tad koka vējenes. Un turpat arī esot Zildeģuņi.
Izrādās, ka esmu gājis lielus līkumus. Un tuvojas jau pusdienas laiks, kad pa šauru teku pāreju platu novadgrāvi un atrodos Zildeguņu dārzā.
Lielas pārliecības, vaj tās ir meklētās mājas, man vēl nav. Tikai kad virtuves durvīs sastopu slaidu gaišmati un meiteni, zinu, ka esmu ceļa galā. Šī gaišmate ir mājas tēva vecākā atvase, astoņpadsmitgadīgā Mirdza, Zaļenieku valsts ģimnāzijas audzēkne. Desmit gadus vecais troņmantnieks, kas pag. gadā slaukšanas sacīkstēs Zaļenieku b-bu izstādē guvis otro godalgu, patlaban nodarbojas ar vello sportu.
Drīz vien sastopu arī nama māti. Kas Zaļeniekos gan nepazīst Bertu Berga kundzi? Un Rīgā un Jelgavā nebūs mazums viņas draugu un paziņu. Būs reta latvju sieviete, kas tā varējusi sevi dalīt starp ģimeni un plašu pašaizliedzīgu sabiedrisko darbu.
Berga kundze veselus divdesmitpiecus gadus bijusi apbrīnojami čakla ļaužu teātru trupu darbiniece, ilgus gadus viņa vada Zaļenieku saviesīgās biedrības dramatisko pulciņu. Šim darbam viņa nav žēlojusi ne laiku, ne nervus, ne sviestmaizes, brūnos šķiņķus, ne pašdarināto vīnu, kas saldinājis garās mēģinājumu stundas. 
Vajaga kādam sabiedriskam pasākumam naudu? Dodat tik ziedojumu listi, un Berga kundze savāks viena vairāk, nekā desmit citi kopā. Viņai veicas, jo viņa ziedo sevi visu. Un ja arī jāizbauda dažs rūgtums, vaj tas maz ņemams vērā?
Berga kundzes tēvs kādreiz bijis vairāku prāvu muižu nomnieks. Viņa pati beigusi bij. Saeimas dep. U.Brieža kādreizējo tirdzniecības skolu Jelgavā. Mīl mūziku, mākslu. Bet dievina puķes un savu plašo dārzu, ko pārskata katru dienvidu un strādā tanī bez atpūtas. 
Paša Berga kunga nav mājās. Viņš tik pārronas vēlā vakarā, lai atkal pazustu agrā rītā. Vispirms viņš ir saimnieks savā 200 pūrvietu lielajā saimniecībā. Bet kas viņš vēl nav? 
Berga kungs ir Zaļenieku pag. padomes vienbalsīgi ievēlēts priekšsēdētājs. Viņš ir Zaļenieku aizsargu nodaļas priekšnieks, ir Zaļenieku krājaizdevu sab-bas kasieris un Saviesīgās b-bas priekšnieks. Viņš ir visur, kur jāstrādā sabiedrības labā. Viņš beidzis Jelgavas reālskolu. Ir rezerves virsnieks. Cīnījies strēlnieku pulkos un atbrīvošanas cīņās. 
Kad es svētdienas rītā pamostos dūnainā gultā, istabā kāds klusi dzied.
-Vaj es netraucēju? – Berga kundze vaicā. – Tā mana paraša. Kaut kādas melodiskas skaņas. O, vaj es domāju būt būt saimnieks! Bet nu es tas esmu. Varēju būt arī kaut kas cits.
Zildeguņos ir glīta ķieģeļu dzīvojamā ēka. Labas dziļās kūtis. Vairāki šķūņi. Nesen celta moderna saldētava. Gatavojas celt smēdi saimniecības vajadzībām. Tāpat ievērību saista jaunceltā kalpu māja. Visa saimniecība nostādīta priekšzīmīgi.
Lauki iekopti un raža būs teicama. Dārzā dēstītas jaunas ābeles. Darba gaitās dūc bišu dravas. Bet pagalmā skaistās dobēs zied rozes un citas vasarīgas puķes. Kā milzu vēdekļi ēnu sniedz simtgadīgie ozoli, oši un liepas. Un baltu bērzu puduris ir tikpat svaigs, kā kaprīzi klusā jauniņā Mirdza, kas dienvidos sapņo jaunbūvētā pirtiņā „Kristīni Lavrana meitu” lasīdama.
Divas kuļgarnituras, kas pieder Zildeguņu saimniekam, apkalpo plašu apkārtni.
Dārza ēnas satumst vēsajā zālē, kur ir melns pianīno un Rozentāla oriģinalglezna pie sienas. Ir arī citas bildes un atmiņu vaiņagi. Nama māte spēlē valsi. Skaņas izlīst un aizklīst. Paliek tik sestdienas novakares klusums un saulainība druvās, kurās jau sāk pērļoties raža. 
Zemes arājam ar sapņotāja dvēseli un viņa kundzei jānovēl tikpat rosīgi uzupurēties sabiedrības labā arī turpmāk!




Kā liecina arhīva dokumenti (LVVA 1292_4_32) par Zaļenieku pagasta amata personām 1936. gadā, tad Jānis Bergs šajā laikā ir ieņēmis pagasta padomes priekšsēdētāja amatu. Papildus ziņas liecina, ka viņš ir darbojies arī kā - 

- 16 Jelgavas aizsargu pulka 5.eskadrona komandieris -                          no 1932.01.01.
-  Zaļenieku krājaizdevu kasē - valdes loceklis un kasieris -                           1921.21.05.
- Zaļenieku dārz. pārraudzības biedrības priekšnieks -                                   1930.g.
- Zaļenieku mednieku biedrības priekšnieks -                                                   1932.g.
- Zaļenieku un apkārtnes savstarpīgās ugunsapdrošināšanas
biedrības revīzijas komisijas loceklis -                                                                  1921.g.
- Zaļenieku patērētāju biedrībā "Konzums" revīzijas komisijas loceklis -      1921.g.
- Zaļenieku elektriskās strāvas pat. biedrībā
"Spuldze"revīzijas komisijas pr-js -                                                                        1931.g.07.07.
- Zaļenieku meliorācijas biedrībā "Purvs" revīzijas komisijas pr-js -              1932.g.
- Ūziņu piensaimnieku sabiedrībā revīzijas komisijas loceklis -                      1924.g.
-  Zaļenieku - Bramberģes lopkopības pārraudzības b-bā -
revīzijas komisijas loceklis -                                                                                     1924.g.  
               
LVVA 1294_4_2

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 1197,
                1935. VIII 01. Jelgavas XVI aizsargu pulka eskadrona (II) komandieris,
                1938/1940. A/S „Bekona eksports” lauksaimniecības biedrības priekšstāvis, 
                 1939. gadā apbalvots ar Viestura ordeni,
                     
No 1937. gada pagasta vecākais Zaļeniekos,  bijis arī saviesīgās biedrības priekšnieks.


LVVA 1294_4_2


LVVA 1294_4_2


   Kā liecina arhīva dokumenti, - LVVA 1292_3_24 (107. lpp.) -
  "Zaļenieku pagasta valdes aptaujas lapas par pagasta darbiniekiem", tad papildus 
   iepriekš minētajam  (uz 1.07.1938.) Jānis Bergs ir bijis arī -
  • Latvijas Tautas bankas padomes loceklis
  • Jelgavas apriņķa lauku pašvaldību sadarbes apvienības revīzijas komisijas priekšsēdētājs.


Mirdzas Bergas iesvētības 14.07.1935. Mirdza ar vecākiem sēž centrā.
No Anitas Reihenbahas albuma. Viļa Rīdzenieka fotostudijas foto.



1936.10.23 Zemgales Balss
Jēkabnieki. Noslēdzies mūžs.
 Svētdien, 18. oktobrī, Uziņu Priežu kapu kalniņā guldīja veco sabiedrisko darbinieku Jāni F r e i j u. Nelaiķis miris 70. dzīvības gadā Jelgavas Sarkanā Krusta slimnīcā no ļaundabīga audzēja kuņģī. Nelaiķis visu mūžu bija rosīgs sabiedrisks darbinieks, darbodamies dažādās lauku biedrībās un organizācijās. Daudz cīnījies par zemniecības stāvokļa uzlabošanu. Nelaiķis bija pulcinājis kuplu izvadītāju skaitu. Nelaiķi ar kora dziesmām pavadīja Jēkabnieku aizsargu dziedātāju koris diriģenta K. Butāna vadībā, garīgo ceremoniju vadīja eskadrona komandieris J. Bergs.
No Ūziņu lauksaimniecības biedrības skaistu vaiņagu nolika Nesenbergs, cildinādams nelaiķi kā mīļu un saticīgu cilvēku. No draugiem un labvēļiem vaiņagu nolika K. Butāns, uzsvērdams, ka nelaiķis dzīvojis tautai un Latvijai. Skaistus vārdus aizgājējam no Vilces pagasta labvēļiem veltīja rakstnieks Jēkabs Alss un uzlika baltus ziedus. Skaistu vaiņagu ar vēl skaistākiem vārdiem nolika no Zaļeniekiem eskadrona komandiera kundze Berta Berga. Lai aizgājējam vieglas smiltis viņa karsti mīļotās Latviias klēpī! 



Zaļenieku Krāj- Aizdevu Kases valde un darbinieki.
Pirmajā rindā no kreisās puses sēž -
1. J. Neuberts, T. Cimmermanis, J. Bergs (Zildeguņi), ?, K. Eigenfelds, D. Freimanis.
2. rindā no kreisās - K. Zamlovskis, J. Treijs, Jānis Bergs, A. Spriņģis, A. Grosbergs.
Foto no J. Freimaņa albuma. 

Zaļenieku Krāj- Aizdevu Kases valde un darbinieki.
No kreisās - 2. Jānis Bergs, 4. darbvedis Harijs Ginters.
Foto no J. Freimaņa albuma. 


Zaļenieku Krāj- Aizdevu Kases valde un darbinieki.
No kreisās - 1. Jānis Bergs.
Foto no J. Freimaņa albuma. 



1939. gadā Jānis Bergs Zaļenieku Krājaizdevu sabiedrībā ieņēmis 
valdes priekšsēdētāja amatu.





1. rindā 1. no kreisās- J. Bergs, 3. Ā. Pauls, 5. D. Freimanis, 6. Roze, 7. K. Gods, 8. Lasmanis
2. rindā no kreisās - 1. J. Šmerlis, 2. M. Burģelis, 3. J. Treijs, 4. J. Sprīdis, 4. dr. Lerchis, 6. Z. Šulcs, 7. K. Eigenfelds, 8. Cinis, 9. D. Krasts.
augšējā rindā no kreisās - 1. Ivanovs, 2. A. Folkmanis, 3. B. Berga, 5. J. Kazāks, 6. A. Grosbergs, 7. sk. Melnbārdis.
Foto no J. Freimaņa albuma.


Jānis Bergs ar pagasta vecākā zīmi un apbalvojumiem - TZO un Viestura ordeni.
No A. Reihenbahas albuma.


Jāņa Berga Viestura ordenis.

  • Ordeņa devīze ir Confortamini et pugnate - Esiet stipri un cīnieties.
    Ar Viestura ordeni apbalvo par:
    • ·        - sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās
                 pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā,
      ·        - valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā,
      ·        - valsts robežas apsargāšanā,
      ·        - valsts bruņoto spēku veidošanā,
      ·        - valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai 
              savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.


    Valdības Vēstnesis, Nr.122 (01.06.1935)
    Apstiprinu
    Rīgā, 1935. g. 21. maijā.
    Iekšlietu ministrs V. Gulbis
    Rīkojums par tūristu aģentu iecelšanu.

     Pamatojoties uz noteikumu par tūristu aģentiem 1. pantu
  •  (,,Valdības Vēstnesis" 1934. g. 156. num.), 
  • ieceļu par ,,Iekšlietu ministrijas tūrisma biroja tūristu aģentiem-
  •  Zaļenieku pag. — aizsargu nodaļas priekšnieku un pag. padomes priekšsēdētāju 
  • Jāni Bergu, dzīvojošu Zaļenieku pag. ,,Zildegunos". Visas iestādes un 
  • amatpersonas tiek lūgtas sekmēt un atbalstīt minēto tūristu aģentu 
  • darbību un pienākumu izpildīšanu.



…Jāņu dienas rītā atkal iepriekšējās dienas tveice. Sēžamies pajūgā un pa lauku ceļiem braukdami vērojam briestošās druvas. Daba kā apskurbusi savā smaržu un krāsu bagātībā, mulsina arī cilvēku prātus. Te ir Zemgales maizes klēts. Lielās Zaļenieku vecsaimniecības Zildeguņi, Dunči u. c. Cik tālu acij saredzams, plešas plašie labības lauki, bet to vidos, zaļos koku puduros, paviz ēku sarkanie dakstiņu jumti. Visai apkārtnei tikai viens apzīmējums — turība. Turība laukos, dārzos, treknos lopu baros, pat plašajās bišu dravās, no kuru medus pārpilnības šogad mēs daudzi varēsim priecāties.



Galda galā sēž Jānis un Berta Bergi, blakus mežzinis Millers,
viņam līdzās K. Neilands-Sēja.
No E. Kalniņa albuma.



Lauku pārstāvji akciju sabiedrībā “Bēkona eksports".
Par pilnvarniekiem — lauksaimniecības biedrību pārstāvjiem ar zemkopības ministra rīkojumu akciju sabiedrībā „Bēkona eksports" nozīmēti: -
Jānis Bergs Zaļenieku Zildeguņos.



No kreisās - 1. Elma Brūvere, 3. Edmunds Bīskaps, 4. Jānis Bergs, 5. Harijs Ginters.
No A. Reihenbahas albuma.

                                                    
(Zemgales Balss, 24.08. 1938.)  
1927. gadā iestādīts parks.  
Saīsināts.                        
    Ūziņu piensaimnieku nama priekšā atradās kaila, neauglīga smiltaine 2,5 ha platībā. Piensaimnieku sab-ba nolēma to apmežot, iestādot parku pēc iepriekš izstrādāta plāna. Parkā tika iestādīti bērzi, ozoli, liepas u.c. koki, bet visapkārt parku ietvēra eglīšu un priedīšu dzīvžogs. Par stādāmo materiālu un iestādīto kociņu augšanu rūpējās sabiedrības priekšnieks Dāvis Biezbārdis. Kad kociņi paaugās, parkā tika ierīkoti celiņi, soliņi, puķu stādījumi un strūklaka.
    Izcila diena Ūziņu piensaimnieku sabiedrībai bija 1938. gada 21. augustā, kad tika svinēta Biedrības nama ēkas 25. gadu jubileja un parka 10 gadu jubileja, tad parks tika atklāts apmeklētājiem. Pie sabiedrības nama un parka bija celti goda vārti, nams uzposts ar ozollapu vītnēm un greznots karogiem. Sarīkojumā ieradās LLK vicepriekšsēdētājs P. Kreišmanis. Viņu sagaidīja sabiedrības priekšnieks Dāvis Biezbārdis, Jēkabnieku pagasta vecākais Juris Indriksons un eskadrona komandieris Jānis Bergs un daudzas citas prominentas personas.
   Cauri Jēkabnieku aizsargu goda ierindai viesi devās jaunajā parkā.  
Berta Berga pasniedza docentam P. Keišmanim skaistas rozes. Parku iesvētīja Zaļās draudzes mācītājs Arturs Voitkus. Svētkus atklāja P. Kreišmanis, bet pārskatu par nama vēsturi sniedza Dāvids Freimanis. Ar parka ierīkošanas un izveidošanas pārskatu iepazīstināja D. Biezbārdis. Rakstiskus apsveikumus bija atsūtījuši Jelgavas apriņķa priekšnieks  A. Ausmanis, apriņķa vecākais J. Piekuss. Sarīkojumu kuplināja Jēkabnieku aizsargu koris Kārļa Butāna vadībā un Vilces aizsargu orķestris Roberta Goda vadībā. Galdus klāja Jēkabnieku aizsardžu pulciņš priekšnieces Katrīnas Paulas vadībā. Svētki bija pulcinājuši ap 500 viesu.  


Ūziņu parks 17.10.2017. 
Foto Māris Korņējevs.



Ūziņu mazpulcēni ciemos pie Bergu ģimenes "Zildeguņos".
Sēž- pirmais no labās Jānis Bergs, Ūziņu skolas pārzinis Kārlis Butāns, Berta Berga, Mirdza Butāns, L. Kleinberga.
2. rindā stāv - no kreisās Zigurds Bergs, 3. Zenta Sīle, 4. Maiga Ozoliņa, 5. Ilma Buša, 6. Arnolds Briģis, 7. Verners Briģis, 8. Viesturs Kleinbergs.
Priekšā sēž uz zemes puikas - no kreisās - Gunārs un Inārs Butāni.
Foto - Vilis Buķevics. No I. Butāna albuma.
  
Arī Jāņa Berga dēls Zigurds (Zaļenieku pamatskolas skolnieks) bija aktīvs mazpulcēns, kurš vairākkārt apbalvots par izaudzēto lauksaimniecības produkciju.

Zigurds ar paša audzētajām bietēm.
Foto no A. Reihenbahas albuma.


Mazpulcēns Zigurds Bergs ar pašaudzētajām kaņepēm.
 Garāko kaņepju augstums 2m 30 cm.
Foto no A. Reihenbahas albuma.

Lai arī lielu un pārtikušu māju saimnieku dēls, Zigurds strādāja visus lauku darbus 
jau no agras bērnības.  Foto no A. Reihenbahas albuma.
Berta Berga ar saviem rokdarbiem. Foto no A. Reihenbahas albuma.


Jāņa Berga 50. dzimšanas dienas svinības 1938. gada decembrī.
No kreisās puses – Berta Berga, dēls Zigurds Bergs, Jānis Bergs, 
meita Mirdza Berga.
No. E. Butāna albuma.

Pateicība.
                Nevarēdams visiem personīgi pateikties, ar šo izsaku sirsnīgāko pateicību 
par personīgiem un rakstiskiem sveicieniem un balvām, ar ko mani pagodināja
 50 gadu šūpuļa un sabiedriska darbinieka svētkos. Silts paldies svētku rīcības komitejai, 
bet it sevišķi Zaļenieku aizsardzēm, kas pulciņa priekšnieces L. Freimaņa kundzes 
vadībā nebija taupījušas pūles svētku sarīkošanai.
                                                                                                Zaļenieku Zildeguņos.
                                                                                     J. Bergs




Brīvā Zeme: Ceturtdiena, 6. jūlijs, 1939.
300 Rīgas bērnu siena pļavā  
 Kad pavasarī Zaļenieku Zildeguņu saimniece Berta Berga, kura godalgota ne tikai par saimniekošanu, -bet arī par labu teātra spēlēšanu un sabiedrisku darbu, aizbraukusi uz Jelgavu birojā salīgt lauksaimniecības mācekli, mazais Arvīds Švarcs viņu gauži lūdzis: «Mīļā saimniecīt, ņemiet mani!» Sākumā gan domājusi, ka tāds mazs puika neko nepadarīšot, bet tad pieņēmusi arī, un vēl brāli Arturu, kam 15 gadu, klāt. «Un tagad viņi man ir zelta bērni,» saka Berga kundze izglītības valdes priekšniekam K. Mīlgrāvim, atnākusi no biešu lauka ravēšanas viesistabā, kuru grezno Rozentala glezna «Pasaka», saimnieces kāzu dāvana. Viņas dēls Zigurds, kurš klētiņā guļ kopā ar abiem pilsētniekiem, ceļoties katru rītu pl. 3,30 un visu dienu vadot darbus pļavā un tīrumā, pats līdzi strādādams. Šim 16 gadu vecam Dobeles ģimnāzistam ir rokas kā lāčplēsim, viņš ir mazpulka dalībnieks un ieguvis 4 godalgas slaukšanas sacīkstēs.
 «Es tik skatos vien, Zigurds nāk no sacīkstes, piena spainis vienā rokā, zelta pulkstenis otrā,» smejas laimīgā māte. Katru rītu Zigurds izslauc «savas» 5 govis, kamēr māsa Mirdza slaukt iet tikai ziemā, kad Zigurds Dobelē skolā. Tagad viņa vadībā centīgi un apzinīgi strādā mazie lauksaimniecības mācekļi. Viņi paši sev pelna skolas naudu, jo tēvs, Jelgavas dzelzceļa strādnieks, sasitis kāju un guļ pašlaik slimnīcā, māte strādā, bet 2 gadi veco māsiņu glabā lielākā meitene. Vecākais jau pabeidzis pamatskolu un solās mācīties kādu amatu.

 Pilsētas bērni atrodami arī kaimiņu mājās — Mazdunčos un Lieldunčos, kur tie iet uz aploku un mācas govis slaukt. Kaut gan vienmēr mēdz Vidzemi daudzināt par viesmīlības un sirsnības paraugu, tad šoreiz Zaļenieki to pārspējuši. «Mūs saņēma ļoti laipni,» priecājas skolotāja Kalniņa. «Saimnieki paši bija atbraukuši goda ratos uz staciju pretim, cienāja un ierādīja bērniem atsevišķas istabas... Svētdien saimnieki Rīgas bērnus aizveduši uz Zaļenieku kapu svētkiem un izrādījuši pagasta ievērojamākās vietas. Par savām gaitām Beverīnas pamatskolas skolnieces raksta arī dienas grāmatu.

 Un, var droši ticēt, ka pēc trim nedēļām vairs neviens no tiem 300 mazajiem rīdziniekiem, kas tagad visā Latvijā siena pļavās un cukurbiešu vagās mācas strādāt, neteiks, kā tā diezgan prāvā 6. klases skolniece Dobeles Gobās saimniekam Grandavam, ka: «visi koki mežā ir alkšņi » un pie rudzu lauka neparaustīs plecus: «Nezinu, kas tā par labību...»


Mirdza Berga 1936. gadā Kaucmindē.
No A. Reihenbahas albuma.

28.10.1939. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas atklāšanā Zaļenieku pagasta vecākais Jānis Bergs Zemgales kopdarbības organizācijas vārdā pasniedz  Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim adresi līdz ar Ls 10,000  ziedojumu akadēmijas vajadzībām. Šo dāvinājumu Prezidents nodeva tālāk akadēmijas rektoram. 


Apriņķa vecākais  J. Piekuss  Zaļeniekos.
 Pagājušo trešdien, tumsai iestājoties pajūgs aiz pajūga Zaļenieku pagasta Zildeguņu māju pagalmā ievizināja kažokos tērptus vīrus. Braucēji bija no visiem pagasta stūriem, tie šeit ieradās J. Berga saimniecībā uz vakarēšanu. Dalībnieku vidū redzams arī Jelgavas apriņķa vecākais J. Piekuss. Viņš, ievadot vakarēšanu, sevišķi uzsvēra taupības nepieciešamību kā pašvaldības saimniecībā, tā katra personīgā dzīvē. Ar gandarījumu apr. vecākais atzīmēja, ka Zaļenieki jau šogad sastādot budžetu, atraduši par iespējamu samazināt nodokļu nastu par apmēram 10 procentiem. Par garīgo kultūru runāja draudzes mācītājs Voitkus, par lauksaimniecību, pasvītrojot zemes mēslošanas un zirgu audzēšanas nozīmi, runāja rajona agronoms Mīkuns. Ne visai atsaudzīgus vārdus par dzīves apstākļiem dažās Zaļenieku mājās teica rajona ārste. Dažus svarīgākos norādījumus mājlopu veselības kopšanā sniedza vietējais veterinārārsts, par pagasta kultūras dzīvi īsu atskatu sniedza M. Pile no sadraudzīgās biedrības. Vispārējus norādījumus deva lauksaimniecības biedrības priekšnieks. Vakarēšanu noslēdza māju saimniece un rosīgā sabiedriskā darbiniece B. Berga ar deklamāciju. Šī vakarēšana Zaļeniekos pēc skaita bija piektā un ar prieku var atzīmēt, ka pagasta ļaudis ar sabiedriskiem drabiniekiem no visām aprindām labi sapratušies. To liecināja arī plašā zemturu piedalīšanās 10. martā vakarēšanā Zildeguņos, kur ar jautājumiem un piezīmēm dzīvu domu izmaiņu veicināja visi dalībnieki. Vakarēšanā bija ieradušies arī pārstāvji no kaimiņu — Jēkabnieku pagasta.


 Nacionālā Zemgale, Nr.17 (18.07.1941) 

Garām Zaļai muižai pagrieziens Ūziņu virzienā liek drausmās notrīcēt katra dzimtenes patriota sirdij. Lūk — Millera mājas, tālāk Smukas, lielas vecsaimniecības, kuru dārzi un lauki kuplo vasaras briedumā, bet kuriem trūkst kopēju. Šo sētu kopējus svešie aziāti aizveda nezināmā tālē, un vai viņiem būs lemts skatīt savu dzimtenes pusi, to zina tikai Dievs.

Te tuvumā Šekmaņu mājas, kuru saimniece drausmīgajās jūnija dienās, redzēdama iebraucam savā pagalmā čekistu auto, bija iedzērusi indi, bet izrādījies, ka čekisti nomaldījušies un piestājuši tika pajautāt ceļu. Nelaimīgā saimniece gan palikusi dzīva, bet viņas veselība dragāta. Ķemeru - Valles muižas lielceļā Pļavas muiža, kur nelielajā centrā saimnieko enerģiskie brāļi Apsīši un mūsu Jelgavas pulkvedis. Kopā ar Zildeguņu Bergu viņi jūnija dienās veikuši darbus, kuri paliks ierakstīti partizāņu vēsturē uz visiem laikiem. Bet te atkal lielas vecsaimniecības — Dunči, Zildeguņi, kur sētas kopējus aizrāvusi asiņainā čekistu roka. Kur tagad mīt šo sētu kopēji? . . .




Zemgale: Trešdiena, 20. augusts, 1941






Jāņa Berga sieva Berta ar bērniem Mirdzu un Zigurdu 1941. gada 14. jūnijā uz 17 gadiem tika deportēti uz Sibīriju, Krasnojarskas apgabalu. Tā kā pēc Latvijas okupācijas J. Bergs bija padomju varas vajāts un meklēts, viņš 14. jūnija rītā mājās neatradās (bija devies bēgļu gaitās). Pēc 14.06.1941., kad no apkārtnes tika izvestas daudzas  krietnākās ģimenes, apkārtnes vīri, Dzimtenes patrioti, "devās mežā" un "Vidzemnieku" jaunā saimnieka Kristapa Biezbārža (kuram arī bija deportēta sieva, abi bērniņi un vecāki), vadībā apvienojās nacionālo partizānu grupējumā ar nosaukumu "belije parķizani". Kā liecina Jaņa Ramlava dienasgrāmata, arī Jānis Bergs bijis kopā ar Jēkabnieku (Ūziņu) nacionālajiem partizāniem. Pēc neilga laika Jēkabnieku nacionālie partizāni apvienojās ar Zaļenieku vīriem, kurus vadīja pulkvedis Augusts Apsītis Apse.   Laikā , kad Latviju pārņēma vācu vara, šie vīri atgriezās mājās, līdz 1944. gada vasarai, kad Latvijā atgriezās padomju okupācija. Tie, kuri nedevās emigrācijā, tika apcietināti, represēti un liela daļa mira lēģeros, vai cietumā. 


Jānis Bergs pēdējos pāris gadus līdz nāvei  padomju varas "nepamanīts" dzīvoja Tērvetē un strādāja par grāmatvedi.

Jānis Bergs mūža nogalē.
No A. Reihenbahas albuma.


Viena no pēdējām Jāņa Berga fotogrāfijām, kuru viņš sūtīja ģimenei uz Sibīriju. 
No A. Reihenbahas albuma.



Kā liecina Zaļās ev.lut. draudzes 1946. gada mirušo saraksta ieraksts Nr. 74 -
Jānis Bergs miris 1946. gada 4. oktobrī, apglabāts 11.10.1946. Ūziņu Priežu kapsētā. Miršanas vieta - Tērvetes pagasta "Meirāni". Pēdējā darba vieta Tērvetes "Anšķinos", kur rūpkombinātā strādājis par grāmatvedi. Nāves iemesls - ļaundabīgs audzējs. Par nāves faktu paziņojis kaimiņš Dāvids Neibergs (Ūziņu "Bērziņu" saimnieks).
Izvadījis mācītājs Jānis Gustiņš.


Berta Berga un Zigurds Bergs miruši Sibīrijā, taču, arī viņu vārdi iegravēti piemineklī līdzās Jānim Bergam.

Jānis Bergs un viņa meita Mirdza Reihenbaha atdusas Ūziņu kapos.
2011. gada vasara. Foto - Gunita Kulmane.

Jāņa Berga atdusas vieta Ūziņu Priežu kapos 29.12.2018. 
Foto - Gunita Kulmane.



                                                    Alberts Reihenbahs 16.05.1940.
                                                      No A. Reihenbahas albuma.

Jāņa Berga meita Mirdza izsūtījumā iepazinās ar Albertu Reihenbahu. Alberta tēvs Rūdolfs Reihenbahs bija Kalvenes pagasta vecākais (R.R. mira Sibīrijā).

 Vēstules fragments, ko Alberts rakstīja savai iecerētajai Mirdzai -
Alberts – Mirdzai
Svētdien, 1945. gada 9. decembrī
«Dzīve ir skaista,» saka dzejnieki. Ticu un redzu, ka tiešām viņa tāda ir. Arī šeit, mošķu pilnajā Sibīrijā. Apklusa kara troksnis, dabūju zināt par mājām, radiem. Vēl šodien atradu mazu vēstulīti no Kirovas rajona. Tajā minēts mans tēvs... Visas jau tā bālās cerības vējā. Neredzēt un nespiest vairs tēva sastrādāto roku. Nedzirdēt vairs viņa balsi, pamācības, Kurzemes arāja smagos soļus. Cik laimīgi esat tie, kurus vēl kāds gaida mājās. Apskaužu jūs, bet reizē priecājos un jūsmoju līdzi par jūsu prieku – lielo laimi.
Dzimtenē mājas izpostītas, radi izklīduši. Ko darīt tur? Tikai viena vienīgā – pati Dzimtene, Dzimtene sauc. Kādreiz jautāju – vai vērts dzīvot? Atbilde stingra: «Ja esi latvietis, arī tāpēc vērts. Vērts dzīvot Dzimtenei.»
(Alberts Reihenbahs vēstulē piemin tēvu Rūdolfu Reihenbahu, kurš bija starp vairāk nekā trīs tūkstošiem no Latvijas deportētajiem vīriešiem, kas četrdesmitajos gados no bada un spēku izsīkuma mira soda nometnēs.

Vēlāk Mirdza un Alberts apprecējās, izsūtījumā piedzima 4 meitas. Vecākā meitiņa nomira pāris mēnešu vecumā.

Mirdza ar meitām - Anitu, Laimu un Silviju. No A. Reihenbahas albuma.
Mirdzai bija liela iekšēja nepieciešamība pēc skaistā - tādēļ arī ap mājiņu, kurā Reihenbahi dzīvoja izsūtījuma laikā, tiklīdz bija iespējams, tika izveidotas un iekoptas puķu dobes. Kaucmindē iegūtās zināšanas lieti noderēja un palīdzēja, gan ģimeni pabarot, gan apģērbt.
                                                
Alberts un Mirdza ar savām trejmeitiņām.
No A. Reihenbahas albuma.


Zigurds, Mirdza un Berta Bergi izsūtījuma laikā. 1947. gads.
Jau dzimtenē miris Mirdzas tēvs Jānis Bergs, jau izsūtījumā miris Alberta Reihenbaha tēvs Rūdolfs Reihenbahs... Taču, vēl Mirdza nezina, ka nāksies zaudēt māti, brāli un savu pirmdzimto meitiņu.
                                                 No A. Reihenbahas albuma.

Zigurds Bergs izsūtījuma laikā Bogučanos 08.08.1951. No A. Reihenbahas albuma.
12.04.1954. Zigurds Sibīrijā mirst. 
Izsūtījuma laikā Zigurds Sibīrijā bija izveidojis ģimeni, kurā 1950.gada 14. februārī piedzimst dēls Jānis Bergs.


Zigurda dēls Jānis Bergs 1956. gada 4. februārī.
                                                           No A. Reihenbahas albuma.


Meita Mirdza (Berga) Reihenbaha ar ģimeni drīkstēja atgriezties Latvijā pēc 17 gadiem - 1958. gadā. Atgriežoties, tēva mājās jau saimniekoja citas ģimenes, Reihenbahu ģimenei tur vieta neatradās. 5 cilvēkiem nebija viegli atrast vietu, kur apmesties. Par laimi, bijušo kaimiņu Bergu meitas Mirdzas ģimeni savā mājā pieņēma Ūziņu vējdzirnavu saimnieks Dāvids Neibergs, kurš pēc sievas nāves bija palicis viens. Tā nu visi kopā dzīvoja līdz 1970. gadam, kad Neibergpapus devās mūžībā. Tā kā Neibergiem bērni nebija,  un satikšana ar Reihenbahiem bija laba, tad "Dzirnavu Bērziņus" Neibergpapus atstāja mantojumā Reihenbahu ģimenei. 
Dzirnavu Bērziņi atrodas pārsimts metru attālumā no Zildeguņiem. Ēka ir ļoti skaista un apkārtne vienmēr teicamā kārtībā. 
Ūziņu "Dzirnavu Bērziņi" 2015. gadā.
Foto - Gunita Kulmane.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas "Zildeguņos" sāka saimniekot Jāņa Berga mazmeita Silvija Sīle. Apkārtni, māju un pusbrukušās saimniecības ēkas, kas padomju varas gados bija pagalam nolaistas, Silvija ar smagu darbu un lielu mīlestību ir sakopusi un atjaunojusi agrākajā spožumā.


Bergu dzimtas mājas "Zildeguņi" 2015. gadā.
Foto no Silvijas Sīles albuma.



"Zildeguņi" 2018. gada pavasarī. Foto Gunita Kulmane.



Informācijas avoti no kuriem ņemtas ziņas un fotogrāfijas -

  • Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) - dažādi fondi
  • periodika.lv,
  • nekropole.info,
  • zudusilatvija.lv
  • wikipedia.org
  • google.com
  • Anita Reihenbaha, Laima Reihenbaha
  • Arita Liepiņa,
  • Ūziņu bibliotēkas novadpētniecības materiālu krājums,
  • Gunita Kulmane
  • Silvija Sīle
  • Ligita Strazdiņa
  • Juris Freimanis
  • Inārs Butāns
  • Edgars Butāns
  • Eduards Kalniņš
  • Zemgales Ziņas
  • KVKVA
  • Māris Korņējevs