trešdiena, 2016. gada 14. decembris

Ūziņu skola



Ziņa tapusi pateicoties VKKF finansiālam atbalstam.  Projekta atbalstītājs - ZPR.

Ūziņu I. pakāpes pamatskola.


Ziņu pilnībā skatīt šeit: 
http://uzinubiblioteka.blogspot.com/2016/12/uzinu-skola.html


Darbojusies no 1881. - 1975. gadam.


Savērpjas dieniņas baltas
Bišu rosīgā spietā,
Vien Zemgales zaļumā stalta
Skola stāv vecajā vietā.

Ūziņu skolas ēka 2011. gadā. Foto - Gunita Kulmane.




Ūziņu I pakāpes pamatskola darbojās 94 gadu garumā. Tā kā ap 1880. gadu (iespējams nedaudz agrāk), bija iznācis likums, "ka uz 500 dvēselēm" ir jābūt skolai, tad ūzeniekiem (kā tolaik sauca ūziņniekus), nekas cits neatlika, kā ķerties pie skolas celšanas.
Šķiet, ka par skolu lielā mērā var pateikties Zāmuelam Freimanim, kurš tajā laikā bija Ūziņu pagasta vecākais. Ūziņi tolaik pastāvēja kā atsevišķs pagasts, un tas "sastāvēja" no 26 saimniekiem - acīmredzot, tie tad arī bija tie, kuri uzcēla skolu.
Taču, par pašu skolu ziņas ir ļoti skopas - šo to esmu sameklējusi LVVA, taču lielā mērā ieskatu tā laika notikumos un skolas dzīvē sniedz avīžu raksti (paldies periodika.lv). 
Tā kā 1890. gadā Ūziņu pagasts tika pievienots Jēkabnieku pagastam, tad visi dokumenti drīz tika aizvesti uz Jēkabnieku pagasta valdi.
Diemžēl - 1905. gada nemieros Jēkabnieku pagasta arhīvs gāja bojā.
Dažus gadus - I Pasaules kara laikā skola nedarbojās, jo arī skolas pārzinis Roberts Vulfs (tāpat, kā lielākā daļa ūziņnieku) kopā ar ģimeni bija devies bēgļu gaitās.
Lai arī skola nodibināta jau 1881. gadā - pirmās fotogrāfijas ir tikai no 20. gs. 20-to gadu beigām.
Fotogrāfijas (ap 200)  pārsvarā ir no bijušo un esošo ūziņnieku albumiem - paldies visiem, kuri dalījušies ar tām.

Ir saglabājušies 6 Ūziņu skolas klases žurnāli -
1949/50. mācību gads - 1. un 3. klase
1950/51. mācību gads - 1. klase
1950/51. mācību gads - 2. un 3. klase
1952/53. mācību gads - 1. un 3. klase
1959/60. mācību gads - 2. un 4. klase
1961/62. mācību gads - 4. klase.
Tie apskatāmi Ūziņu bibliotēkā.

Jāteic, ka visos laikos skolotāji ir darbojušies kā gaismas nesēji. Un darbojušies ne tikai skolā, bet arī plašāk - pagasta mērogā. Par dažiem skolotājiem ziņas ir diezgan plašas, bet - dažiem zināms tikai vārds.
  Priecāšos, ja kādam ģimenes arhīvā glabāsies informācija un fotogrāfijas, kas varētu šo ziņu papildināt.
Manā skatījumā visīpašākais ir Roberts Vulfs, kurš skolā strādāja 47 gadus - no skolas dibināšanas brīža. Cilvēks, kurš sirdi un mūžu nesavtīgi atdeva Ūziņiem. Apbrīnoju viņu arī par to, ka Ūziņu skolā viņš sāka strādāt tikai 20 gadus jauns - nedomāju, ka tas bija viegli.. "tukšā" vietā uzsākt darbu...
Otrs īpašais skolotājs bija Kārlis Butāns, kurš Ūziņu skolā sāka strādāt 1929. gadā... līdz 14.06.1941., kad skolotāja Butāna ģimene tika izvesta...
Arī Kārlis Butāns Ūziņiem paguva dot ļoti daudz...
Un trešā - man īpašā skolotāja ir ūziņniece Meta Rosmane. Ūziņu skolā pie viņas gan nepaguvu mācīties, jo skola tika slēgta, pirms es uzsāku skolas gaitas. Taču, viņa bija mana pirmā skolotāja Vilcē, un manās atmiņās vienmēr būs mana visīpašākā Skolotāja.

Ziņa un fotogrāfiju apraksti tiks papildināti.




Zāmuels/Zāmelis Freimanis (1847.-1903.) ar valdības apbalvojumu (saņēmis kā Ūziņu pagasta vecākais). Freimaņu dzimta ilgus gadu desmitus ieņēma ļoti nozīmīgu lomu Ūziņu sabiedriskajā un saimnieciskajā dzīvē - tie bija gaiši un sabiedriski aktīvi ļaudis. Arī Zāmuela tēvs - Dāvids Freimanis (Aspazijas vectēvs) ilgus gadus bija Ūziņu pagasta vecākais un tiesnesis.
Freimaņu dzimta atdusas Ūziņu Priežu kapos.
Foto no Freimaņu dzimtas albuma.




Zāmuels Freimanis (1847. - 1903.) ar ģimeni -
  • Sieva - Katrīna Lībrehte 1855. - 1935.
  • Meita Anna Blaua 1881. - 1969.
  • Dēls Dāvids Freimanis 01.05.1876. - 03.03.1967.
  • Meita Helēna Nīmane - 1893. - 1977.






"Lieldimzēnu" Eduarda Svirlovska 1884. gada Ūziņu skolas liecība. 
Skolotājs - skolas pārzinis Roberts Vulfs.



"Lieldimzēnu" Eduarda Svirlovska 1884./1885. gada Ūziņu skolas liecība.




"Lieldimzēnu" Eduarda Svirlovska 1887. gada Ūziņu skolas liecība.
Eduards Svirlovskis vēlāk kļuva par izcilu zinātnieku, un mūžs tika veltīts zinātnei.
Manā novadpētniecības krājumā atrodas visas Eduarda Svirlovska Ūziņu skolas laika liecības.






"Kaņņu" māju saimniekdēla Zāmeļa Behmaņa Ūziņu pagasta skolas 1905. gada liecība.
Liecību parakstījis gan Zaļās draudzes mācītājs Zīzemanis, gan skolas pārzinis Roberts Vulfs.





1906.11.08 Balss

Skolas pagastā ir divas: Ūziņu un Jēkabnieku. Pirmajā jau kopš dibināšanas laika (1881. g.) par skolotāju strādā R. Vulfa kgs. 25 gadus tas godam veicis savu grūto uzdevumu — gan, kā sevišķi apdāvināts audzinātājs, vezdams jauno paaudzi pie gara gaismas — gan caur priekšzīmību dzīvē būdams dažam labam pieaugušam par paraugu.
Arī Jēkabnieku skolā M. Burgeļa kgs gandrīz tikpat ilgi un ar līdzīgu enerģiju un veiksmi līdis mūsu celmaino izglītības līdumu. Par to nu pagasta vietnieki abiem minētajiem darboņiem izrādījuši savu atzinību, paaugstinot tiem gada algas par 25 rbļ.
Lai gan atziņa nav visai liela, jādomā, ka tā no sirds nākusi, arī – ies pie sirds.

Šo rindiņu rakstītājam lai būtu ļauts abiem uzcītīgiem strādniekiem novēlēt spirgtumu viņu darbam vēl daudz gadu!






Ziņas no LVVA krājuma.

Fonds 1308                                  Apraksts 12                                         Lieta Nr.13972

1935. gada Tautas skaitīšana.

Ūziņu skola. Īpašnieks – Jēkabnieku pagasta sabiedrība.

Dzīvo – Kārlis Butāns – skolas pārzinis.
Mirdza Butāne – sieva.
Gunārs Butāns – dēls.
Inārs Butāns – dēls dz. 21.11.1932.
Vēl pierakstīti – Dagmāra Rencberga (skolotāja).
Līcis Elizabete dz. 1907.g. – kalpone.

2183                                 18                                                       2
Jēkabnieku-Ūziņu I pakāpes pamatskola.
Skolu darbinieku algu saraksts 1938. gadā.


Pamatalga
Piemaksas

Kārlis Butāns - pārzinis
131 Ls
27,48 Ls
Kliedere Rencberga Dagmāra - skolotāja
131 Ls
-

Sidrevica Vilma - skolotāja
131 Ls
-

Sidrevica Vilma- sāk strādāt no 1.08.1938.  - Dagmāras Kliederes vietā.

2183                                                      1                                                     2
Jēkabnieku pagasta padomes un pilnas sapulces protokolu grāmata.
19.12.1919. – 29.12.1921.

81. lpp. Izlemts maksāt 1921. gadā 50 rubļus skolotājam Miķelim Burģelim – Jēkabnieku
 p-sk. un Robertam Vulfam – Ūziņu p-sks. - par skolas apkopšanu sākot ar 1.10.1921. – 1.06.1922.

***

82. lpp. Atvēlēt Ziemsvētku eglītes sarīkošanai bērniem Jēkabnieku un Ūziņu pamatskolās – 300 rbļ.

***
Uzdots skolu padomes priekšniekam izgatavot uz pagasta rēķina ēdamgaldu Ūziņu skolai – 9 pēdas garu.


Samaksāt Kristapam Bīskapam par logu stiklu ielikšanu Jēkabnieku skolā 107 rbļ. un Ūziņu skolā 40 rbļ.

Jēkabnieku pagasta padomes un pilnas sapulces protokolu grāmata.
1922. – 1926. gads.


1922. gads.    Vietējie Salnēn Gala, Vidus un Ramu māju īpašnieki lūdz nelikt no pagasta šķēršļus zemes apmaiņai dēļ šo māju robežas noapaļošanas caur zemes apmaiņu ar Svilpju krogus zemi pret minēto māju zemi, kura atrodas pie Ūziņu skolas. Īpašnieki dod savu zemi dēļ skolas zemes noapaļošanas.
Lūgums atbalstīts.

1922. (35. lpp.) Pie Ūziņu skolas piešķirtas 28 pūrvietas nodot skolotāja Roberta Vulfa lietošanā uz vienu gadu.

Vilces pagasta skolu 1922. gadā apmeklējuši 11 Jēkabnieku pagastā dzīvojoši bērni.


57. lpp.  Nolemts maksāt skolotājam Miķelim Burģelim Jēkabnieku pamatskolā un Robertam Vulfam – Ūziņu p-sks. - par skolas apkopšanu, katram 1000 rbļ par gadu, sākot ar 1.09.1921.


Nolemts. Pie Ūziņu skolas no Svilpju kroga zemes piešķirtas apmēram 28 pūrvietas izrentēt uz 1 gadu, sākot no 23.04.1923. Jānim Starkam Indriķa dēlam dzīvojošam Svilpju krogā.


1923. gads.
Nolemts. Skolēnu apskatīšanai 2x gadā pieņemt ārstu.
Nolemts. Līdzekļu trūkuma dēļ neiegādāties Valsts prezidenta J. Čakstes ģīmetnes izlikšanai Ūziņu un Jēkabnieku pamatskolās.

Baku potētājai Emīlija Kalāc (vecmātei) maksāt no pagasta 500 rbļ (10 Ls) par baku potēšanu bērniem 1923. gadā, bet poti ņemt uz pagasta rēķina.

4.12.1923. Nolemts izpildīt lūgumu un atvēlēt priekš eglītes rīkošanas katrai skolai 500 rbļ.
Un trūcīgiem skolēniem – Jēkabnieku skolas 5 trūcīgiem bērniem 750 rbļ un Ūziņu skolas 8 tādiem pat bērniem – 1200 rbļ. Naudu izmaksāt skolas padomes locekļiem D. Krastam (Jēkabnieku) un J. Lagzdiņam (Ūziņu).
1924. gads.
Par zemi pagasta darbiniekiem ir jāmaksā par labu pagastam 300 rbļ. par katru pūrvietu rentes naudas gadā. No Svilpju kroga zemes nodot skolotāja R. Vulfa lietošanā nākamajā saimniecības gadā par 300 rbļ rentes naudas pūrvietā – 4 pūvietas zemes, kas atrodas pie Gala Salnēnu streijgabala robežas, aiz tagadējās skolas zemes, līdz Tomu Šultu robežai.

Pie Ūziņu skolas piešķirto, no bijušā Svilpju kroga zemi izmantos ierīkojot saimniecību, kuras ienākumus izlietos mazturīgu skolēnu pabalstam.

Nolemts Ūziņu skolā izdot šādus krāsošanas darbus – jānokrāso visi skolas logi, durvis un stenderes, tikpat no iekš kā ārpuses, logu bleķi, slēģi, bigeles, jumta bleķi un renes, un bez tam jāiztapsē 2 skolotāja istabas. Visu vajadzīgo materiālu dod pagasts un darbus kārtīgi pastrādāt uzņemas krāsotājs Kārlis Banga par 100 Ls.

Priekšlikums – apskatīt un pieņemt Ūziņu skolā no mūrnieka Voldemāra Kalniņa pastrādātos mūrnieka darbus.
Nolemts – Padarītos darbus noņemt par pareizi un labi pastrādātiem un atvēlēt pagasta valdei izmaksāt visu salīgto summu 13 500 rbļ un bez tam par pagraba izlabošanu 500 rbļ. Bez tam maksāt Voldemāram Kalniņam par to, ka tam jāuzliek bleķa jumts Ūziņu skolas priekšnamam.

Par Ūziņu skolas padomes locekli ievēlēts Zāmelis Šulcs. (Tomi).

1925. gads.
J. Freija lūgums izmaksāt viņam par bibliotēkas pārvešanu priekš Ūziņu skolas no Rīgas ceļa un bagāžas naudu – 8 Ls.
Nolemts – Maksāt J. Freijam par b-kas pārvešanu (un par 50 eks skolas liecību) 8 Ls.
9.06.1925. Priekšlikums – ierīkot gan Ūziņu, gan Jēkabnieku pamatskolā katrā 2 klases, lai varētu darboties 2 skolotāji. Priekšlikums atbalstīts.

7.07.1925. Uztaisīt sētas pie Ūziņu un Jēkabnieku skolām.
3.11.1925. Nolemts sarīkot kopīgu Ziemassvētku eglīti Jēkabnieku un Ūziņu pamatskolu bērniem Ūziņu Biedrību namā.
1.12.1925. Eglītes sarīkošanai Ūziņu biedrību namā Jēkabnieku un Ūziņu pamatskolu bērniem atvēlēt Ls 80.

Ar 1926. gadu nolemts maksāt vairāk Jēkabnieku un Ūziņu skolu pārziņiem par skolu apkopšanu - Ls 40.00 gadā (bija Ls 20.00).

1926. gads.

2.03.1926. Ūziņu skolas padome lūdz atvēlēt līdzekļus ārlietu ministra Z. Meierovica un skolotāja Roberta Vulfa ģīmetnes izgatavošanai un izkāršanai skolā.
Aizklāti balsojot nolemts (7 pret 6).
Z. Meierovica ģīmetni izgatavot, Roberta Vulfa - pagaidām - nē.
4.05.1926. Sākot ar tekošo budžeta gadu par 1926./1927. gadu par skolu apkopšanu maksāt skolotājiem M. Burģelim un R. Vulfam Ls 90.00 par gadu.






 Miķelis Burģelis - Jēkabnieku pamatskola
Roberts Vulfs - Ūziņu pamatskola (sēž - pirmais no kreisās puses).
Kristaps Šuberts - Zaļenieku pamatskola
Jansons -  Zaļenieku pamatskolas palīgs
Baumanis - Abgunstes pamatskola.




Roberts Vulfs ar valdības apbalvojumiem.
No Astrīdas Blūmfeldes albuma.

Roberts Vulfs - Ūziņu skolas dibinātājs un skolas pārzinis 47 gadu garumā. Skolotājs - leģenda.
Dzimis 1861. gada 2. jūnijā Bērzes pagasta "Daujātos".  Ģimenē vēl bija māsa Jūlija Vulfa un brālis Kārlis Vulfs.
Kad Ūziņos tika celta pamatskola, Roberts Vulfs bija tas, kurš pieteicās darbā un 20 gadu vecumā kļuva  par skolas pārzini.
Visa mūža garumā aktīvi darbojies arī ārpus skolas sienām - nodarbojās ar ūzenieku "prātu glītošanu un  gara kopšanu". Rosīgi darbojies sabiedriskās dzīves un kultūras dzīves "lauciņā". Nodibinājis Ūziņu pagasta dziedāšanas biedrību. Ar Ūziņu kori piedalījies dziesmu svētkos.


1897.06.25 Mājas Viesis.
 No iekšzemes.
Rīgas mācības apgabala kurators licis izsacīt caur Jelgavas rajona tautskolu inspektoru Jēkabnieku pagasta skolotājam, Ūziņu skolā, Robertam Vulfam atzinību par krietnām sekmēm audzināšanā un mācību pasniegšanā.


1897.07.02 Tēvija
No Ūziņiem. 
Rīgas mācības apgabala kurators 3. jūnijā š. g. izteicis rakstiski atzīšanu Ūziņu skolotājam, Jēkabnieku pagastā, par uzcītīgu un sekmīgu darbošanos skolā. 


1901.01.23. Latviešu Avīzes.
No iekšzemēm.

Ar sudraba medaļām ar uzrakstu „par uzcītību"  visžēlīgi apbalvoti apakšā minētie skolotāji Rīgas mācības apgabalā par pūliņiem tautas izglītības laukā uz tautas apgaismošanas ministra priekšā stādījumu.

Ordeņi nēsājami uz krūtīm pie Aleksandra bantes. Ordeņi piešķirti šādiem skolotājiem.... – pagastu skolotājiem... – Ūziņu pagastā Dobeles apriņķī Robertam Vulfam.





.
Ūziņu jauktais koris.

Sēž - centrā - kora vadītājs Roberts Vulfs,
Sēž - 1. no kreisās - Emīlija Tukumiete, vēlāk Rībens (Kalnamačas), 2. no kreisās - Lizete Rapa - Āžeļu saimnieka Ģederta Rapas meita).
Stāv - 1. no kreisās - Zāmelis Šulcs (Tomu Šulcu saimnieks, aktīvs sabiedrisks darbinieks). Zāmelis Šulcs apprecējās ar Lizeti Rapu.
Foto no Jaunzemu ģimenes albuma. Foto tapis pirms 1900. gada.



Arī Roberta māsa Jūlija Vulfa (1842. - 1891.) pārcēlās uz Ūziņiem un dzīvojot brāļa Roberta ģimenē Ūziņu skolā palīdzēja saimniecībā. Arī Jūlija Vulfa no Ūziņu skolas bija iesūtījusi tautas dziesmas Kr. Barona Dainu skapim.

Sieva Grieta (Margrieta) Vulfa,  dz. Kleinberga - 1875. - 1933.

meitas Laima (1894. - 1908.) un Mirdza Vulfas (1909.-

dēls Auseklis Vulfs.(1895. - 1951.).



Robertam Vulfam bijis brālis Kārlis Vulfs, apglabāts Bērzes pagasta kapos, "Daujātu" saimnieks.

Māsa Jūlija Vulfa apglabāta Ūziņu Priežu kapos.

Roberta sievai Grietai (1875. - 1933.) Ūziņos piederēja mājas "Krešas". Pēc pensionēšanās Roberts ar sievu dzīvoja "Krešās".

Tā kā 14.06.1941. no Ūziņu skolas tika izvesta un izsūtīta Roberta Vulfa ģimene - meita Mirdza Butāne, znots - skolotājs Kārlis Butāns un mazbērniņi - Inārs dz. 1932. g un Anita 1939. (mira izsūtījumā), tad drīz pēc tam Roberts Vulfs pārcēlās dzīvot pie dēla Ausekļa.
No 1941. - 1946. dzīvojis dēla Ausekļa ģimenē Bērzes pagasta "Daujātos".

Ausekļa meita Astrīda Blumfelde vectēvu Robertu atceras kā stingru, noteiktu, taču - ļoti gaišu cilvēku. Dzīvojot "Daujātos" skolotājs savu mazmeitiņu pats sagatavoja skolas gaitām tā, ka mazmeita mācības uzreiz uzsāka 2. klasē.

Lai arī skolotāja sirds pilnībā piederēja Ūziņiem, taču, viņš apglabāts Bērzes kapos, līdzās vecākiem un brālim. 1946. gada decembrī pa uzrūgušajiem, sliktajiem ceļiem ar zirgu nebija iespējams  Skolotāju atvest un apglabāt Vulfu dzimtas kapos Ūziņos - līdzās sievai, māsai, meitiņai Laimai un māsasdēlam.














Atmiņu dzirkstis
1979.01.01 Karogs

Literāte un tulkotāja Elija Kliene (1895- 1978) par savu pirmo skolotāju Robertu Vulfu -

...Tātad mani pirmie skolas gadi aizritēja Zemgalē, Ūziņu pagasta skolā. Ziemā cilpojām uz turieni kājām prāvs skolēnu bariņš, salasījušies kopā no kaimiņu mājam.
Lielu pateicību izjūtu pret savu pirmo skolotāju. Viņam man jāpateicas, ka nokļuvu viņa radinieces E. Kleinberģes ģimnāzijā Jelgavā.
Šauro apstākļu dēļ (tēvs bija miris, māte strādāja par vaļinieci) es par ģimnāziju nedomāju.
Taču mans skolotājs teica: «Tev, meitēn, jāmācās tālāk.» Viņš pat bija tik cēlsirdīgs, ka aizbrauca uz Jelgavu pie minētās radinieces un aizrunāja mani tūdaļ uzņemt otrajā klasē, piešķirot bezmaksas skolu.





Auseklis Vulfs pusaudža gados.
No Ausekļa meitas Astrīdas Blumfeldes albuma.


Auseklis Vulfs dzimis Ūziņos, Ūziņu skolā. 

Viņa tēvs Roberts Vulfs bija Ūziņu skolas dibinātājs, skolotājs un skolas pārzinis.

Auseklis mācījies Jelgavas ģimnāzijā.

Pēc tam Maskavā ieguvis jurista izglītību. Līdz 1940. gadam strādājis policijas resorā (virsnieks) Rīgā, Madonā.

1936. gadā apprecējies ar Leontīni Remiķi.

Laulībā dzimusi meita Astrīda.

No 1941. gada saimnieks Bērzes pagasta "Daujātos".

1945. gadā izsūtīts uz Vorkutu, atgriezies 1950. gadā.

Miris 1951. gadā.

Apglabāts Jelgavā, Baložu kapos..

Auseklis Vulfs studenta gados Maskavā, 20 gadu vecumā.
No Ausekļa meitas Astrīdas Blumfeldes albuma.





Roberta meita Laima Vulfa. Mirusi 14 gadu vecumā pēc slimības. Atdusas Ūziņu kapos.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.





Cien. Jēkabnieku pagasta sapulcei.
Esmu nodzīvojis 31 gadu ar Jums kopā. Uz mana dzimtenes pagasta Bērzmuižu, nava mani nekādas saites vilkušas. Bet, nu tagad, kur man mana ģimene ir jāieved pagasta locekļu sarakstos, ir man jāizšķir: Kur to darīt? pie kā pierakstīties?
Esmu izvēlējies par pierakstīšanas vietu to, kur tik ilgi darbojies: būt loceklis tai sabiedrībai, ar ko man dienu mūžu satiksme bijusi.
Tādēļ griežos, cien. kungi pie Jums ar lūgumu uzņemt mani un manu ģimeni savā pagastā nu oficielā kārtā ieprasīt no Kr. Bērzmuižas pag. valdes manas personas (vienīgās) atlaišanas papīrus.
Ar cienību
R. Vulfs, Ūziņu skolā.
9.02.1913. 

Roberta Vulfa ģimenes saraksts. 1913. gads.





Vulfu ģimene pie Ūziņu skolas.
No kreisās - Roberts Vulfs, līdzās sieva Grieta Vulfa, pa labi - meita Mirdza Vulfa, vēlāk Butāne.
Robertam pie kājām sēž - dēls Auseklis.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.



Priekšplānā - Ūziņu skolas pārzinis Roberts Vulfs, viņam līdzās meita Mirdza.
Aizmugurē dēls Auseklis ar sievu Leontīni Remiķi.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.



Vidū - Grieta Vulfa ar meitu (pa labi ) Mirdzu pie Ūziņu skolas.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.



Grieta Vulfa pie Ūziņu skolas.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.



Roberts Vulfs un Butānu ģimene.
Vectēvam klēpī - Gunārs Butāns (netika izsūtīts, jo 14.06.1941. nebija mājās Ūziņu skolā, bet ciemojās pie vectēva).
Pa kreisi - Inārs Butāns. Un - Mirdza un Kārlis Butāni.
Foto tapis ap 1935. gadu.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.



Fragments No Roberta Vulfa 1943. gadā rakstītas vēstules. Adresāts nezināms.










Auseklis Vulfs savā kāzu dienā 1936. gadā. Sieva- Leontīne Remiķe.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.




Roberts Vulfs ar Ūziņu skolas skolēniem.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.














Skolnieks Roberts Briedis ir ietaisījis rēķinu par dažādām skolaslietām, apmeklēdams ziemas skolas laiku no 15. okt. 1892. -15. apr. 1893. gadam vienu rubli deviņdesmit divi kapeiki (192).
R. Vulfs,
Ūziņu skolotājs.
Ūziņu skolā marta mēnesī 1893.

***


Roberts Vulfs ne tikai strādāja kā skolas pārzinis, bet aktīvi darbojās arī plašāk -  nodibināja Dziedāšanas biedrību, vadīja kori, iestudēja teātra izrādes, darbojās bibliotēkā, kura atradās skolas telpās, izsniedza pastu, kā arī aktīvi vāca un pierakstīja tautas dziesmas, kuras iesūtīja Krišjānim Baronam. Tautasdziesmas bija iesūtījusi arī viņa māsa Jūlija.

Lūk, dažas no 254  tautas dziesmām, kuras R.Vulfs iesūtīja Krišjāņa Barona Latvju Dainu krājumā.
http://www.dainuskapis.lv/izversta-meklesana/?iesut=Vulfs+R.







1882.10.13. Baltijas Zemkopis
No Ūziniekiem.

Vasaras vietā jau nopietnais rudens ar savām salnām un aukstiem vējiem iestājies, kokiem lapas noraudams un puķu ziedus laupīdams. Bet, rudens arī ir tā gadskārta, kur zemkopis savu labību savācis un izkūlis aprēķina, vai viņa darba pūliņi ir atlīdzināti.
Pie mums bij šis gads diezgan labs, ziemas labība it brangi izdevās, tikai vasarājs caur lielo sausumu vietām nebij īsti teicams.

Āboliņa un siena arī diezgan uzauga, tātad pārtikas ziņā neesam gluži vājie. Ūzinieki ir ne tikai krietni zemkopji, bet viņi arī rūpējās par gara attīstību un uzjautrināšanu.
Ūziņu pagastam, lai gan tas nav visai liels (pastāv iz 26 saimniekiem), ir pašam savs glīts skolas nams, dziedātāju koris un bibliotēka. Skolas nams tika pērngada rudenī iesvētīts. Dziedātāju koris sastādījās pagājušā pavasarī zem vietīgā skolotāja Vulfa kunga vadības, un stājās pirmo reizi publikas priekšā zaļumu svētkos,  kurus Ūzinieki jūlijā izrīkoja pagasta bibliotēkai par labu.
Dziedātāji caur publikas labpatikšanas izrādīšanu iedūšināti, domā arī pie trešajiem vispārīgajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem dalību ņemt.

Bibliotēku atvēra 25. septembrī šajā gadā, kuru iegādāja par atlikumu no minētiem zaļumu svētkiem. Lasīšanas nauda par gadu 40 kapeikas. Arīdzan tāpat sējumiem tiek grāmatas aizdotas lasīt. Cerams, ka kaimiņu pagasti caur laipnu piedalīšanos pie lasīšanas bibliotēku krietni pabalstīs. Vēl jāpiemin, ka nodomāts atkal ziemā ko izrīkot bibliotēkai par labu. Arī priekš tautiskiem laikrakstiem Ūziniekos nav durvis aizslēgtas.






No eekschzemes.

1892.08.17. Baltijas Vēstnesis

No Uhsiņeem.
Laikrakstos šad un tad jau aizrādīts kādi labumi pagastiem cēlušies caur ne cik seno savienošanu. Arī mūsu pagastu ar prāvo Jēkabnieku pagastu sakausējot radušies pārgrozījumi no kuriem še dažus minēšu.
— Priekš vairāk nekā desmit gadiem mēs Ūzenieki uzbūvējām skolas namu. Kā jau lielākai daļai tais laikos celtiem skolas namiem, tā arī mūsējam nama otrā galā ierīkoja telpas pagasta valdes un tiesas sēdēm. Protams, caur to skolai piešķirtas rūmes palika labi
pamazas. Sākumā par to neviens nesūrojās, jo bijām taču mazākais atsvabināti no tālā ceļa vadīt bērnus uz 10  verstis attālo draudzes skolu, kas telpu ziņâ bij arī ļoti nepietiekoša.
Bet, jo vairāk to nomanījām pēdējos gados, kur skolas klase priekš 70-80 skolēniem izrādījās daudz par mazu.
Tad nu nāca pārgrozījums, kas mums bij ļoti pa prātam. Proti, pērnajā gada pavasarī pievienoja mūsu pagastu Jēkabnieku pagastam. Visas mūsu pagasta valdei piederošās
mantības tika novestas uz Jēkabnieku pagasta namu, caur ko iepriekš minētās rūmes palika brīvas. To ievērojot Zaļās draudzes nelaiķa mācītājs cien. Serafima kungs būdams kā arvienu, tā arī šoreiz skolu uzraudzībā priekšzīmīgs gādnieks, sarunājās ar vietējiem pagasta un skolas vecākiem, ka jāizsaka pagasta vietniekiem priekšlikums, lai nospriež Ūziņu skolas namu pārbūvēt – pievienojot skolotāja dzīvokli klasei un tiesas telpas pārvēršot par skolotāja dzīvokli.
Vietnieki ievērodami pamatoto prasījumu šādu priekšlikumu arī bez kā tālāka pieņēma. Pārbūves darbus uzņēmās mūrnieku meistars V. kungs par ļoti mērenu maksu.
Darbs sākts maija beigās un augusta sākumā tam jābūt gatavam.
- Ar vēstuļu un laikrakstu saņemšanu mums tā neveiksmējās, kā kad vieni bijām. Tad saņēmām pasta sūtījumus divas reizas nedēļā, tagad turpretim tikai reizi par nedēļu – sestdienās.
- Labības augums pie mums šogad caurmērā ņemot – apmierinošs. Ar lauku darbiem diezgan labi veicās. Siens un āboliņš jau ievākti, papuves arī uzkārtotas.
- Jūlija sākumā lija bieži lietus un laiks uzturējās pastāvīgi auksts, kas arī par lauku un dārza augļu vēlākas ienākšanās iemeslu uzskatās. Šim brīžam atkal atgriezušās īstas vasaras dienas un tāpēc ar labības piekopšanu būs steidzin jāsteidzas.
6. jūlijā Ūziņu dziedāšanas biedrība izrīkoja  Sīman – Sodus pakalnē zaļumu svētkus. Biedrības jaukts koris noskandināja dažas dziesmas iz 30. augusta koncerta programmas.
Vēl dzird, ka daži iz kora dziedātājiem esot sastādījuši mazu teātra personālu, kurš nodarbojas iestudēdams M. Skrūzīša “Vēršu kupču”.
Izrāde nodomāta uz septembra beigām. Par šādu uzņemšanos tiešām jāpriecājas, jo tiksim taču reiz atsvabināti no vienmērīgajām ballēm un dejas.
/Ūzenieks/.





Baltijas Vēstnesis Nr.217.                        24.09.1892.

Ūziņu dziedāšanas biedrība 20. septembrī izrīkoja teātra izrādi Mūrumuižas barona Oelzena? kunga pils zālē, kurā izrādīja M. Skrūzīša “Vēršu kupču”.
Minētā izrāde pierādīja, ka viss caur labu gribu panākams. Atskaitot mazākas kļūdas, katrs aktiers labi prata savu lomu, tāpēc it patīkami bij noskatīties veiklajā izrādē.
Teātra biļetes tika izpārdotas, tāpat arī balle krietni apmeklēta.





No eekschzemes.
1892.11.17 Baltijas Vēstnesis
No Ūziņu pagasta un tā apkaimes. 
Būs jau drīzi vesels mēnesis pagājs, kamēr arī mūsu ganiņi ziemas skolā sapulcējās.
Gādīgās skolu valdes griež vērību ne tik vien uz to, lai skolēni piesavinātos prātu glītojošās zinības, bet uzdod arī miesas spēkus vingrināt. Zēni nodarbojas skolotāja vadībā ar ģimnastiku un meitenēm pavēlēts roku darbus mācīt.
Protams, priekš roku darbu ierādīšanas vajaga būt īpaši algojamai personai. Mūsu skolā bija līdz šim roku-darbi sveši.
Labības malšana šoruden saceļ mūsu apvidū diezgan raižu un lieku izdevumu. Tuvākajās ūdeņa sudmalās pārāk maz ūdeņa un vēja dzirnavas stāv dīkā neizdevīgā vēja dēļ.
Mūsu pušenieki Zaļenieki dibina kā jau zināms konsuma biedrību. Arī mēs Ūzenieki pēc iespējas piedalāmies. Ietu jau viss diezgan gludi, ja tikai jaunajai priekšniecībai labāki veiktos ar tirgotavas personāla salīgšanu. Lai minam tikai tik ļoti svarīgo darbveža amatu. Jabiedrība grib plaukt, tad nu gan būtu jāraugās pēc vīra, kuram var uzticēt neaprobežotu darbošanos un kas top arī citādi no publikas pazīts, atzīts un cienīts.
Ūzenieks.




1894.01.12 Balss
1895. g. Latviešu Dziedāšanas un Mūzikas Svētkiem līdz šim pieteikušies šādi dziedāšanas un mūzikas kori -
2) Ūziņu dziedāšanas biedrības jaukts koris, 20, dziedātāji, vadonis skolotājs Roberts Vulfs.





Latviešu Avīzes Nr.15.    04.02.1912.
No Zaļeniekiem.
Jau novembra mēnesī ievēlēja jaunus pagasta amata vīrus, bet vēl līdz šim tie nav apstiprināti. Pie mums ir arī tā zīmīgā parādība, neviens amata vīrs, kas trīs gadus nokalpojis, neļauj iecelties par otru lāgu, tas ir īpaši sakāms par pagasta valdi.
Visi, kas savu laiku amatā bijuši, zin žēloties par pārāk grūtu dienestu un cietiem priekšrakstiem no uzraugiestādēm. Citādā ziņā atkal pagasta saimniecība gadu no gada tuvojas bankrotam, jo nodevu maksātāju parāds aug bīstamā lielumā. Tā ir vispārīga parādība laucinieku pagastos un jābrīnās, ka vēl tik maz domā par līdzekļiem, kā šo ļaunumu izlabot.
Jaunā gada dienā mācītāja kungs sludina baznīcā no kanceles attiecīgas draudzes ziņas.
Zaļā draudze lieluma ziņā pieder pie vidējām lauku draudzēm ar apmēram 2500 dievgaldniekiem, 80 dzimušiem, tikpat daudz mirušiem.
Zīmīgi bij pāris mācītāja kunga aizrādījumi, proti, ka pagājušajā gadā pirmais upuris (baznīcai par labu) salasījis tik daudz artavu, ka ar tām segti visi parastie baznīcas izdevumi.
Pēc vairāk gadiem tas esot atkal reiz noticis, par šo parādību varot priecāties. Tāpat arī par otru – starp 85 dzimušiem, esot tikai VIENS ārlaulības bērns. Jāvēlas kaut šīm teicamām parādībām būtu ilga pastāvība.
Bet, jāapsver vēl viena lieta, kas nav vis diezi cik iepriecinoša. Jau vairāk gadus no vietas, cik atminu dzimušo skaits nav nebūt lielāks par mirušo, dažreiz bijis pat otrādi, tātad jādomā, Zaļā draudze iet pretī izmirstībai.
Ja šogad kāds dzimušais ir vairāk, tad par to var pateikties vienīgi – kolonistiem. Kā vēlāk dzirdēju, tad starp tiem vien bijušas 12 dzimstības. Tātad paša celma draudzei ar vairāk kā 1000 dvēselēm atliek tikai kādas 70 dzimstības.
Vietējā pagasta skolā strādā divi skolotāji pie apmēram 80 bērniem. Kolonistu bērniem muiža ierīkojusi un uztur sevišķu skolu, kurā patlaban mācās ap 40 skolnieku.
Dažreiz laikrakstu ziņojumos lasām, ka kolonistu skolām esot pārvācošanas nolūks. Kas uz šo skolu zīmējas, tad tādi vārdi ir lieki. Skolā neņemot neviena bērna, kura vecāki nav vācieši.
Patlaban sācies strādnieku līgstamais laiks. Algas ir atkal kāpušas uz augšu, puišiem pie visa brīva iet pat līdz 200 rub. Meitu algas ir pāri par 100 rub., tomēr tās ir grūti dabonamas.
Jēkabnieku, Ūziņu un Abgunstes skolas uz divām nedēļām slēgtas, tāpēc, ka liela daļa skolnieku slimo ar masalām.



No Jelgavas.
1914.12.30 Jaunās Latviešu Avīzes.
Nowotorschska? pulka komandiers raksta vietējai tautskolu komitejai, ka sabiedrības plašā gādība par kareivjiem esot dārgs avots no kura viņi smeļoties ticību uz galīgu uzvaru.
Un šis avots tiešām liekas neizsmeļams. Jo top mūsu kareivju vajadzības, jo vairāk rodas priecīgu ziedotāju. Par visām saņemtām mantām komiteja kvītē un piesūta ziedotājiem rakstisku pateicību.
Šeit minēsim tikai dažas skolas un komitejas, kuras piesūtījušas prāvākus ziedojumus: Zaļā muižas Abgunstes, Jēkabmuižas un Ūziņu skolas atteikušās no iemīļotās eglītes un atsūtījušas komitejai caur Zaļās muižas krājkasi 80 rubļus.




Pēc tam, kad Skolotājs Roberts Vulfs pēc 47 Ūziņu skolā nostrādātiem gadiem devās pensijā, skolai tika meklēts jauns pārzinis.


1928.09.07 Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis
Nopelnīta atzinība.
                    Jelgavas apr. Jēkabnieku-Ūziņu pagasta skolas skolotājs Vulfs pēc 47 šinī skolā
nokalpotiem gadiem, šogad vecuma dēļ atstāj savu darba lauku.

Lai atzīmētu viņa mūža darbu, Jēkabnieku pagasta padome bija atvēlējusi 250 latus atzinības balvas iegādāšanai. Arī apriņķa valde šim lēmumam piekritusi. 


1928.07.28 Jaunais Zemgalietis
Pārmaiņas skolu dzīvē.  

Ūziņu pamatskolas pārzinis, kurš nokalpojis šai amatā 47 gadus – Roberts Vulfs ar šī gada 1. septembri aiziet pensijā, sakarā ar to izsludinātas jaunas skolas pārziņa vēlēšanas, 7. augustā pie pagasta padomes.







1929.07.19 Jaunais Zemgalietis
Jēkabnieki.
 Noskaidrojama lieta.
Jelgavas apriņķa valde pieprasījusi pagasta valdei paskaidrojumu, kādu iemeslu dēļ Ūziņu pamatskolas padome pa viena skolotāja vēlēšanām nav ieteikusi kandidātus ievēlēšanai. 




1929.07.27 Jaunais Zemgalietis
Balsis no publikas.

                 Laipni lūdzu neliegt telpas sekošam: Pēdējā laikā parādījās “Balsī” nepareiza un Jēkabnieku pagasta padomi kā arī manu personu kompromitējošas ziņas.
                   Z.B. Nr. 159. ievietots raksts “Cīņas starp Jēkabnieku pagasta padomi un Ūziņu skolas padomi".
Patiesībā nekādas cīņas nav, bet šī raksta nolūks pagasta padomi un mani nomelnot. Lai sabiedrību nemaldinātu, turu par vajadzīgu darīt zināmus lietas pareizos apstākļus. Minētā rakstā teikts, ka agrākā padome rūpīgi krājusi un taupījusi pagasta līdzekļus, kuri tagad ir izsīkuši. Pareizi: līdzekļu nav. Bet vaj raksta autors nevarētu pateikt, kur šie līdzekļi ir nelietderīgi izlietoti? Katram ir zināms, ka pagājušais katastrofiskais gads ir atstājis stipru iespaidu uz katru saimniecību un arī uz pagasta saimniecību.
Kā lai neizsīkst līdzekļi, kad nodokļi pagasta kasē tikpat kā nemaz neienāk, bet tekošie visnepieciešamākie izdevumi jāsedz.
Bez tam, pagasta padome ne reizi nav dzirdējusi par Ūziņu skolā esošiem defektiem, ne no skolas padomes, ne skolas pārziņa, izņemot to, ka pagājušā gada decembra mēneša padomes sēdē skolas padomes priekšsēdētājs G. Lazda ziņoja, ka harmonijs sabojājies. Padomes loceklis Krasts, kurš uzskatāms kā speciālists mūzikas lietās, jo ir kora un orķestra vadītājs izteicās, ka harmonija izlabošana iznākšot dārgi un labāki būtu iegādāt jaunu. Padome, apzinādamās pagasta līdzekļus, šo domu nevarēja akceptēt, bet nolēma vēl vienu gadu iztikt. Krasta kgs pat bij ar mieru aizlienēt savu vijoli, tikai skolas pārzinis no šīs laipnības atteicās, jo neprotot ar šo instrumentu apieties, bet, vaj ar harmoniju nav tas pats?
Minētā padomes sēdē arī pastāstīju, ko redzēju Ūziņu skolā: reiz tur būdams amata darīšanās, iegāju skolotāja pavadībā klasē. Mums klasē ieejot kāds skolnieks ar visu spēku dauzīja harmonija taustiņus, bet otrs tam ieķēries svārkos rāva to nost, bet kāds trešais izmēģināja savas mūziķa spējas, no cīkstoņiem neaizņemtajā taustiņu daļā. Ieraugot skolotāju un mani, mūziķi nelikās traucēties, bet savu cīņu turpināja.
No redzētā guvu iespaidu, ka te skolniekiem pašiem sava autonomija un ka skolotājs tiem pieļauj visādas nerātnības. Tāpēc arī es biju pret jauna harmonija iegādi, kamēr nav pastāvīgs skolas pārzinis ievēlēts, jo tā apejoties ar instrumentu tas, lai arī cik labs un izturīgs nebūtu, ilgi neizturēs.
Skolai jumts esot caurs, krāsnis nesildot, akā ūdens esot gandrīz nelietojams. Tikai savādi, ka par šiem defektiem ne skolas padome, ne pārzinis nav ziņojuši pagasta valdei ātrāki, bet pagasta valde to dabū zināt tikai no minētā ziņojuma, laikam skolas pārzinis šos trūkumus būs ieraudzījis tikai pēc tam, kad netika ievēlēts.
Arī Jēkabnieku skolai jumts ir galīgi nolietojies, un ir lemts to uzlikt jaunu, bet līdzekļu trūkuma dēļ tas netiek darīts. Tātad nevar būt runa par to, ka par Ūziņu skolu netiek gādāts.

Ja pagastam tas būtu pa spēkam, būtu arī šie trūkumi novērsti, ja par tiem laikā būtu ziņots.. No skolas akas ūdeni smeļ arī pagasta revīzijas komisijas loceklis Pūķis, kurš tomēr ūdeni par sliktu nav atradis.
Bet jautājums, vai skolotājam ir smeļamais trauks, jo agrākā skolas apkopēja, kura aizgāja no skolas pēc tam, kad skolotājs tai nemaksāja par viņam personīgi izdarītiem pakalpojumiem, aizejot paņēma līdzi arī savus traukus, kurus līdzi bija lietojis skolotājs.
Kādā padomes sēdē man pacēlās jautājums, ka vajadzētu priekš skolotāja trumuli un krūzīti iegādāt uz pagasta rēķina, tikai šis priekšlikums neatrada piekrišanu, un tā skolotājs kuram pašam nekādu trauku nav, iztiekot ar gadījuma traukiem. Ūdens var būt slikts arī šo trauku dēļ.
Ļoti savādi un nesaprotami, ka skolas padomes priekšsēdētājs Ģ. Lazdas kungs, kurš padomes sēdēs par skolotāju Bērziņu ne visai glaimojoši izteicies, tagad nostājas skolotāja pusē, un paraksta līdzi tā protesta rezolūcijas.

Jēkabnieku pagasta valdes loceklis:
J. Zalamans.



Vēlākos gados tomēr harmonijs tika iegādāts.
 Jēkabs Mediņš bija tas, kurš Ūziņu skolai, kopā ar skolas kasieri Augustu Zakovicu palīdzēja izvēlēties un nopirkt Rīgā harmoniju ( mūz. pneimatisks taustiņinstruments) Tagad šis harmonijs atrodas Jelgavas vēstures muzejā.





1929.08.10 Jaunais Zemgalietis
Balsis iz publikas.
Atklāta vēstule Ūziņu skolas pārziņa vietas izpildītājam V. Bērziņa kungam.


            Godājamais Bērziņa kungs! Jūs “Zemgales Balss” 172. numurā pūlaties izlabot manu patiesību, tikai žēl, ka tas Jums neizdodas. Jūs manā vietā pasakiet, kādās amata darīšanās es bijis Ūziņu skolā. Pareizi, es apskatīju krāsnes durvis un jau sen vienai krāsnij tās ir ieliktas jaunas un otras durvis ir uzdots kalējam izlabot, kuras arī līdz skolas laika sākšanai būs izlabotas, tikai Jums nav atlicis laika ieiet klasē un apskatīties. Un vaj tad Jūs to neredzējāt, ka skolas ateja nekārtībā? Laikam nē, jo pagasta valde to dabūja zināt no dažiem bērnu vecākiem un jau ķērusies pie tās izlabošanas.
                Jums bija jārūpējas par sev, lai tiktu draugos ar skolas padomi un tiktu ievēlēts par pārzini. Tomēr padome bij Jūsu audzinātāja spējas pratusi pareizi novērtēt un Jūs neievēlēja. Tagad nu Jūs redziet visus trūkumus skolā un esiet atraduši lapu, kuras slejā variet izgāzt savas dusmas.
             To spēlēšanu, kādu mēs redzējām klasē ieejot, Jūs sauciet par pieklājīgu. Lai gan neesmu speciālists mūzikā, tomēr harmoniju no malkas bluķa varu izšķirt, bet Jums man liekas, tas nāk par grūtu, ja Jūs instrumenta dauzīšanu variet nosaukt par pieklājīgu spēlēšanu.
              Jūs atsaucieties, ka citi bērni arī to esot redzējuši. Jums, kā audzinātājam, gan vajadzētu zināt, ka tik maziem bērniem, kas apmeklē 1. pakāpes pamatskolu, ir tieksmes darīt pēc sava prāta un to, kas ir aizliegts.
               Un viņiem bez šaubām ir patīkams tāds skolotājs, kas visu to atļauj, bet nevis noliedz. Varbūt es gribot aizliegt arī Jums spēlēt? To derētu gan!
Lai gan par Jūsu muzikālām spējām runā Jūsu skolotāju kursu beigšanas apliecība, tad tomēr par tik “ģeniālām” tās neturēju.
                    Skolas akas ūdeni 47 gadus lietoja bijušas skolas pārzinis Vulfs, kuram tas bija labs, kaut gan akai bija koka grodi: tagad ielikti cementa grodi un uztaisīts jauns, cieši noslēdzošs vāks – un ūdens slikts.
                  Jūs neziniet pat tik elementāras lietas, ka ūdens ilgi stāvot paliek vecs un Jūsu pienākums bija rūpēties par to, ka tas tiktu vairāk nosmelts, kas tagad bija jāizdara uz pagasta rēķina.
                 Jūs ieradāties pagasta valdē ar tādu bravūru un paprasiet pudeli, kur ieliet ūdeni analīzei, bet pagasta nav neviena pudeļu tukšotāja, tātad Jūs tādu arī nevarējāt dabūt.
Ne tikvien es, bet arī valdes priekšsēdētājs Neibergs esam bijuši skolā, bet tomēr traukus neesam redzējuši, ar kuriem Jūs lielāties. Bet ir jau neērti atzīties, ka skolas pārzinim jāaizņemas trauki no skolas apkalpotājas.
              Un kādēļ Jūs noklusējāt to, kādu iemeslu dēļ aizgāja no skolas pirmā skolas apkopēja Bušmane?
                 Jūsu sastādītais skolas budžets ir tik pārspīlēts, ka velti Jums būtu meklēt pagastu, kura padome viņu varētu vienā, un pie tam vēl saimniecības krīzes gadā, realizēt. Velti Jūs upurējaties skolas labā, esmu pārliecināts, ka Jūsu pūles pagasta padomes vairākums arī nākošās vēlēšanās spēs tikpat labi novērtēt, kā iepriekšējās.
                 Padomes vairākums ir cilvēki, kuri skatās uz cilvēku pēc viņa spējām un nevis pēc politiskās pārliecības, kā Jūs to esiet iedomājies.
             Cik jauks un patīkams cilvēks Jūs esiet, to rāda Jūsu rakstu tonis, kurus pārdienas nodrukā “Z. B.” Uz priekšu variet droši laist vaļā savas patiesības, jo neturu Jūs par tik ievērības cienīgu, lai ar Jums polemizētu.

Jēkabnieku pagasta valdes
loceklis J. Zālamans. 






1929.08.22 Jaunais Zemgalietis
Jēkabnieki.
Ūziņu skolas pārziņa vēlēšanas
20. augustā pagasta padomes sēdē notika Ūziņu pamatskolas pārziņa vēlēšanas, kurās bija pieteikušies 17 kandidāti/tes. Skolas padome ieteica 4 kandidātus, no kuriem tad arī pagasta padome ar balsu vairākumu ievēlēja Jāni Leismani, līdzšinējo Centrālpedagoģiskā institūta saimniecības vadītāju.
Līdzšinējā skolas pārziņa vietas izpildītājs, kurš pazīstams ar savām atklātām vēstulēm “Zemgales Balsī” un kuru pēdējā slavēja gandrīz katrā dienas numurā, dabūja tikai 4 balsis.

Žēl, ka tik izplatīta avīze nebija spējusi padomes vairākumu pārliecināt. Cerēsim, ka šoreiz apriņķa valde vēlēšanas apstiprinās un skola tiks pie sava pastāvīga vadītāja.






Ar pārziņa "meklējumiem" gāja ļoti raibi...
Līdz beidzot - 1929. gadā tika atrasts ĪSTAIS pārzinis - Kārlis Butāns.



Kārlis Butāns dzimis 1902. gada 2. aprīlī Jaunjelgavas apriņķa Mēmeles pagastā. Vēlāk dzīvojis Jelgavas apriņķa Ūziņos, kur bijis ļoti aktīvs sabiedrisks darbinieks.

Kārlis Butāns bija -

 Ūziņu pamatskolas pārzinis un skolotājs,
Ūziņu 305. mazpulka vadītājs,
Jēkabnieku aizsargu vada komandieris,
Jēkabnieku aizsargu kora diriģents,
Jēkabnieku aizsargu dubultkvarteta vadītājs,
Jēkabnieku aizsargu dramatiskā pulciņa vadītājs (režisors).

***

BUTĀNS Kārlis, pedagogs un sabiedrisks darbinieks, skolas pārzinis un skolotājs Jēkabnieku pagasta Ūziņu I. pakāpes pamatskolā.

Dzimis 1902. g. 2. aprīlī Mēmeles pagastā.

Tēvs Jorģis, māte Minna dz. Freimane — lauksaimnieki.

Izglītojies Mēmeles pagasta Gricgales pagastskolā, Krievijas cara valdības izglītības ministrijas skolā Neretas pag., bet 1928. g. beidzis valsts Jelgavas skolotāju institūtu ar pilnas pamatskolas skolotāja tiesībām.

Precējies ar Mirdzu Vulfu, bijušā Ūziņu pamatskolas pārziņa un plaši pazīstamā kora vadoņa Roberta Vulfa meitu.

Skolotāja gaitas sācis 1929. gadā, kad Jelgavas apriņķa skolu valde sūtījusi viņu par pārziņa vietas izpildītāju Ūziņu I. p. pamatskolā.

Tai pašā gadā pagasta padome viņu vienbalsīgi ievēlējusi par skolas pārzini.

Pielicis daudz pūļu skolas apgādāšanā ar moderniem mācības līdzekļiem, inventāru u. c. labierīcībām. Vada Jēkabnieku aizsargu nodaļas jauktu kori.

Nodarbojas arī ar dārzkopību.

Latvijas valsts prezidents izteicis pateicību par darbību Brīvības pieminekļa Jēkabnieku pagasta komitejā.

Ir Ūziņu mazpulku vadītājs, Brīvības pieminekļa Jēkabnieku komitejas loceklis, tautas kultūras nedēļas Jēkabnieku komitejas priekšsēdis.

    Latvijas vadošie darbinieki (1935) grāmata
(104. - 105. lpp.)





Kārlis Butāns ar Mirdzu Vulfu savā kāzu dienā - 12.07.1931.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.











Skolotāja Kārļa Butāna un Mirdzas Vulfas kāzas 12.07.1931.
Centrā - Mirdza un Kārlis Butāni. Līdzās Mirdzai - tēvs Roberts un brālis Auseklis.
Līdzās Kārlim – sievasmāte Grieta Vulfa un Zaļās draudzes mācītājs Pauls Heincs.
2. rindā sēž - 1. no labās - Gudēnu saimnieks Z. Kleinbergs ar sievu Augusti. Otrajā rindā, otrā no labās - skolotāja Adele Pavlovska.
Otrajā rindā stāv - 2. no kreisās (ar tauriņu) Kristaps Biezbārdis ar sievu Annu (Vidzemnieki). Uzreiz ar viņiem - vējdzirnavu sainieks Dāvids Neibergs un Zildeguņu saimnieks Jānis Bergs.
Jāņa Berga sieva Berta - 2. rindā 5. no labās, 6. no labās - Austra Sīle (Tomu Šulcu saimniece). Puisis, kurš sēž zemē - Zigurds Bergs - Zildeguņu saimnieku dēls (ar māti Bertu mira Sibīrijā).
Vairākas dzimtas, kuras redzamas šajā fotogrāfijā 14.06.1941. tika izsūtītas - Butāni, Bergi, Biezbārži...
Visi šie cilvēki nesavtīgi darbojās vietējās sabiedrības un Latvijas labā.

                                                        No Astrīdas Blumfeldes albuma.


Kora vadītājs Kārlis Butāns ar kori Ūziņu Biedrību nama zālē 1932. gadā.
No Metas Rosmanes albuma.



Ūziņu koris. No kreisās - skolotāja Dagmāra Rencberga. Šo fotogrāfiju skolotājs Butāns sūtīja saviem vecākiem. Zemāk - fotogrāfijas otra puse.


Ūziņos, 3.03.1932.
Mīļie vecāki.
Nosūtām daudz labu dienu ar šīm kartiņām. Uz vienas esam paši, uz otras mans koris.
Esam veseli un sveiki. Gunāriņš arī aug labi. Sāk jau smieties. Algu neesmu dabūjis vēl par novembra mēnesi. Skolai bija 50. gadu pastāvēšanas jubileja. Esam redzami arī "Jaunākās ziņās".
Novēlam visu labāko.
Kārlis ar ģimeni.



Ceplīšu kapu zvana iesvētīšana 21.05.1933.
 Jēkabnieku aizsargu koris, vadītājs K. Butāns
Foto - V. Buķevics.




25.04.1936.
Meža dienas Ūziņu aizsargu laukumā. Fonā - Ūziņu Priežu kapi.
Stāv - 1. no kreisās - Kārlis Butāns.


Priekšplānā - Berta Berga - Zaļenieku teātra pulciņa vadītāja un aizsargu priekšniece. Līdzās - Kārlis Butāns ar sievu Mirdzu - Ūziņu aizsardžu priekšnieci.
Ūziņu aizsargu manēžā, pie Ūziņu Priežu kapiem.

16. Jelgavas aizsargu pulka dzīve.
1937.06.25 Zemgales Balss
Jēkabnieku nodaļas aizsargs Kārlis Butāns ar 1. jūliju iecelts par Jēkabnieku nodaļas kājnieku vada komandieri un ievests pulka komandējošā sastāva sarakstos.


1938.07.16 Zemgales Balss
Jēkabnieku mežu dienu komitejā, kā priekšnieks darbojās pagasta vecākais J. Indriksons, viņa vietnieks — skolotājs K. Butāns, bet sekretārs O. Straudovskis. Apkopa 400 agrākos gados stādītos kociņus, uzraka ap tiem zemi, un kociņus no jauna piesēja pie mietiem. Apkopti arī iepriekšējos gados stādītie dzīvžogi. Tika veikti dažādi mežsaimniecības paraugdarbi un demonstrējumi. Jēkabnieku “Meķos” apstādīja 0,6 ha zemes ar skuju un lapu kokiem. Pie Jēkabnieku pagasta nama iestādīja 20 lapu kociņus.
                Pie Jēkabnieku pirmās pakāpes pamatskolas 50 augļu kociņus, 50 dažādus krāšņuma krūmus un ierīkoja 50 metrus garu dzīvžogu, bet pie Jēkabnieku-Ūziņu pirmās pakāpes pamatskolas iedēstīja vairākus krāšņuma krūmus. Meža dienās piedalījās pagasta pašvaldība, aizsargi, mazpulki, skolu jaunatne un vietējie pagasta iedzīvotāji.
                 Darbus vadīja mežzinis A. Millers un 4. iecirkņa mežniecības darbinieki. Darbos piedalījās pāri par 100 personas. 


1938.05.31 Zemgales Balss

Svētku diena Jēkabniekos.

                    Izcils notikums vietējā pagasta dzīvē bija Jēkabnieku aizsargu un aizsardžu svinīgais solījums, netaupīt savus spēkus un dzīvību, sargājot savu Latvijas valsti un viņas neatkarību un būt vienmēr uzticīgiem valsts augstākam Vadonim.
                        Solījumu aizsargi un aizsardzes deva Zaļās draudzes baznīcā. Pēc dievkalpojuma aizsargi un aizsardzes 2 smagos automobiļos dodas atpakaļ uz Ūziņu biedrību namu Jēkabnieku pagastā, kur klāts mielasta galds. 

                   Pēc goda mielasta augstie viesi noskatījās Jēkabnieku aizsargu dramatiskā pulciņa iestudēto J. Zālītes 3 cēl. drāmu „Svešas asinis" . Pie lugas iestudēšanas pulciņš nebija taupījis pūļu un spēle ritēja spraigi, sniedzot vietām īsti dramatiskus pārdzīvojuma momentus.          Pulciņu ar nenogurstošu enerģiju vada vada komandieris K. Butāns, iestudējot gadā 4 līdz 5 lugas.



Kārlis Butāns ar Ūziņu aizsargu dubultkvartetu.



Kārlis Butāns mira Vjatlagā, 7. lēģerī... 21.06.1942.
Pēc nāves atzīts par nevainīgu.

Par Skolotāju Kārli Butānu ir nostāsts, ka viņš lēģerī būdams lasījis lekcijas citiem ieslodzītajiem par dārzkopību un dārzu kopšanu.
Vēl viens Latvijas patriots, kurš par savu Dzimtenes mīlestību samaksāja visaugstāko - dzīvības cenu.


***





Skolotāja Dagmāra Kliedere, dzimusi - Rencberga. (1912. - 1995.)
Ūziņu skolā strādājusi uzreiz pēc Jelgavas skolotāju institūta beigšanas.



Dagmāras Rencbergas apliecība - saņemta beidzot Jelgavas valsts skolotāju institūtu 1934. gadā.




                                                              Izraksts no apliecības.


Jelgavas valsts skolotāju institūta pedagogu paraksti.





Šīs rindas savai meitai Dagmārai Rencbergai Jelgavas valsts institūtu beidzot, 1934. gadā rakstīja māte Katrīne Rencberga.




Jelgavas valsts skolotāju institūta himna. 
Pierakstījusi Dagmāra Rencberga.




Dagmāras Rencbergas un Pētera Kliedera laulības Jelgavā,
Nikolaja baznīcā 1937. gada 25. decembrī.
                                                          No Ilzes Kliederes albuma.


Platones pagasta "Ziediņi" 1938. gada 25. septembrī.
                                                          No Ilzes Kliederes albuma.





              Ilzes Kliederes atmiņas par savu māti Dagmāru Rencbergu Kliederi 
                                             (rakstītas 1996. gada vasarā).

Un tad nu paliek šīs trīs
Ticība, cerība un mīlestība.
Bet visstiprākā no tām
Ir mīlestība.
Mana mamma Dagmāra Kliedere, dzimusi Rencberga - 02.02.1912. Svētes pagasta “Vilpleķos”. Ģimenē jau bija 2 gadus vecāks brālis Kristaps. Tēvs Ansis strādāja par mežsargu, māte Katrīne vadīja saimniecību.
I Pasaules karā tēvs Ansis bija apbalvots ar Jura krustu, jo piedalījās kaujās. Man ir saglabātas mammas tēva vēstules no karalauka. Mammas tēva radiniecēm Kleinberga jaunkundzēm Jelgavā bija privātā pamatskola. Abi Rencbergu bērni mācījās šajā skolā.
Jādomā, ka sava tēva radinieču mudināta, mamma izvēlējās skolotājas profesiju. Abas māsas Kleinbergas visas brīvās vasaras pavadīja “Vilpleķos”. Abas skolotājas mīlēja daudz ceļot, bija ļoti erudītas personības. Viņas bija apceļojušas Franciju, Itāliju, Vāciju – jo prata arī angļu, vācu, krievu valodas.    Dažus pēdējos mūža gadus vienu no māsām mamma kopa slimības laikā pat “Ziediņu mājās”, kad man jau bija dzimusi meita.
1934. gadā pēc Jelgavas skolotāju institūta beigšanas mamma sāka strādāt Ūziņu skolā, kurā arī dzīvoja. No mammas stāstītā zinu, ka par skolas pārzini strādāja Butāna kungs. Zinu arī par viņa ģimenes traģisko likteni 14.06.1941., kad izsūtīšanas laikā gāja bojā jaunākais bērniņš.
30-to gadu vidū jādomā, ka Ūziņu Tautas nams bija kultūras centrs, ne tikai Ūziņu, bet arī Platones un Zaļenieku pagastiem. Mammas māsīca no Zaļenieku pagasta “Jaunvilkiem” bija precējusies ar vienu no Kliederu ģimenes dēliem no Platones pagasta “Kubliņu” mājām.
Un tā jaunākais dēls Pēteris tiekoties Ūziņu ballēs un radu godos iepazinās ar Dagmāru. 1937. gada 25. decembrī Dagmāra un Pēteris svin kāzas. Un Platones pagasta “Ziediņi” uzņem savus jaunos saimniekus. Ir ļoti skaistas, iekoptas mājas, lielu dārzu, bišu stropiem, skaistiem celiņiem. Un jauno saimnieku ikdienu piepilda darbs, cerība un mīlestība.
1940. gada 17. februārī piedzimu es. Mamma no skolas aizgāja. Un tad tuvojas 1940. gada vasara ar Latvijas okupāciju, pēc gada sākas Otrais pasaules karš. Sabrūk cerības. Bet paliek ticība un mīlestība.
1942. gadā piedzimst mans brālis Andris. 1944. gadā, ienākot krievu armijai, mamma kā inteliģences pārstāve tiek turēta Jelgavas čekas cietuma pagrabos un pratināta. Saimniecība “Ziediņi” 1946. gadā tiek kulakota, visa manta aprakstīta un aizvesta svešiem cilvēkiem. Bet mīlestība uzvar arī šīs nelaimes – 1946. gadā piedzimst mans brālis Juris.
Bet, represijas turpinās – 1947. un 1948. gadā aprakstot pēdējo karoti un krūzīti un pavēlot atstāt mājas..., no kurām vecāki tomēr neaiziet.
1949. gadā nodibinās padomju saimniecība, kurā mani vecāki strādā par strādniekiem. “Ziediņu” mājās katrā no 6 istabām tiek ievietota krievu ģimene. Krāsnis izjauc, iemūrē plītis, jo visiem jāgatavo ēst. Bet arī to mani vecāki uzņem mierīgi un bez naida. Mamma tikai vienmēr nosaka – par ko! Par ko! Ko mēs esam noziegušies!
Un 1950. gada 7. augustā aizved manu tēvu, kuru mēs neredzam 5 garus gadus – 25 gadi Džezkazganā – tāds ir tiesas spriedums cietumā.
Atceros, kā mēs ar mammu gājām darbos un pārtraukumā, atlaidušās zālē, sapņojām – kā tas būs, kad atgriezīsies tēvs.
1955. gada 22. oktobrī tā diena tomēr pienāca. Līdz pat tēva aiziešanai mūžībā 22. oktobris mums bija vislielākā svētku diena, kad sapulcējās visa dzimta. Mamma bija bēniņos saglabājusi 1 bišu saimi, kura lidoja caur mazu lodziņu. Ar kādu prieku tēvs sāka atjaunot dravu un dārzu.
Tomēr mamma nevarēja aizmirst dzimtos “Vilpleķus”. Pēc tēva atgriešanās mēs visi devāmies tos apskatīt – 20 km attālumā no “Ziediņiem”. 60-to gadu vidū to darīt bija bīstami, tādēļ savienojām to ar Garo kalnu upuru vietas apskati, kuri atrodas blakus “Vilpleķiem”.
Arī pēc manas meitas paaugšanās, mamma kopā ar vīru un mazmeitu 70-tos gados vēlreiz apciemoja “Vilpleķus”.

Mammas vēlēšanās bija, lai kāds no bērniem būtu skolotājs. Mamma to nepiedzīvoja, taču, šī vēlēšanās piepildījās. 




Pēteris un Dagmāra Kliederi 1975. gadā Platones pagasta "Ziediņos".
No Ilzes Kliederes albuma.


***



Skolotāja Margarita Salna.

Salna Margarita Dāvida m. dzimusi Liepājā 07.09.1896. Beigusi ģimnāzijas 8 - to , (papildus) pedagoģisko klasi. Liecībās visas atzīmes bijušas 5.
    Salaulāta ar Jāni Šneideru 1920. gada 25. augustā, Ventspilī. Ap to laiku neilgi strādāja par skolotāju. Pēc tam līdz 1944. gadam nestrādāja. Uzvārds no Šneideres uz Salna mainīts 1940. gada 27. martā.
No darba grāmatiņas -
  • 1.11.1944. - pieņemta par skolotāju Jēkabnieku - Ūziņu 4 kl. pamatskolā.
  • 16.08.1951. - atbrīvota "kā nepiemērota darbam padomju skolā".
  • 21.08.1951. - pieņemta Jēkabnieku (Ūziņu) pienotavā par sagādes inspektoru.
  • 1.02.1957. - pārcelta darbā par grāmatvedi.
  • 15.06.1962. - atbrīvota sakarā ar pienotavas likvidēšanu - reorganizāciju.
  • Pēc tam iestājās par biedru kolhozā "Pavasaris", kur strādāja divas dienas nedēļā.
Strādājot Ūziņu pamatskolā, turpat arī dzīvoja. Vēlāk dzīvoja Ūziņos "Strūvēs".
Ūziņu iedzīvotāji M. Salnu cienīja un atceras kā dāmu - vislabākajā vārda nozīmē.
Mirusi 13.02.1984.  Atdusas Ūziņu Priežu kapos.
No dēla Andra Lotāra Salnas atmiņām. https://nekropole.info/lv/Margarita-Salna


 Margarita Salna ar māti Mariju Jurkovsku "Strūvēs", verandā, ap 1955. gadu.
                                                         No Andra Lotāra Salnas albuma.


 No dēla Andra Lotāra atmiņām.











Skolotāja Margarita Salna ap 1950. gadu. 
                                                          No Andra Lotāra Salnas albuma.




Lapa no Ūziņskolas  klases žurnāla.


Lapa no Ūziņskolas  klases žurnāla.



Skolotāja Tekla Bratkus.


Skolotāja Anna Salmiņa.



Lapa no Ūziņskolas  klases žurnāla.



Skolotāja Ausma Mieze.



Skolotāja Meta Rosmane.

Meta Rosmane dz. Matisone dzimusi Ūziņos "Vanagu" mājās.
06.03.1932. - 10.10.2015.
Visu mūžu strādājusi par skolotāju.

No 1953. - 1956. un no 1963. - 1975. gadam strādāja Ūziņu pamatskolā (turpat arī dzīvoja).
 Darbojās arī kā Ūziņu amatierteātra un deju kolektīva vadītāja.

Pēc Ūziņu pamatskolas slēgšanas pārcēlās uz dzīvi Vilcē, kur Ausmas astoņgadīgajā skolā turpināja pedagoga darbu.


Arnolds Matisons ar bērniem Ūziņu "Vanagos". No labās - Kārlis, Meta, Anna un Jānis Matisoni.
Visi Matisonu ģimenes bērni mācījās Ūziņu skolā.
Foto tapis ap 1936. gadu.
No Metas Rosmanes albuma.



Skolotājs Ritvars Zakovics.


Ūziņu skolas pārziņi un skolotāji

1. Roberts Vulfs 1881.- 1928. - skolas dibinātājs un pārzinis 47 gadu garumā.
2. V. Bērziņš - Ūziņu skolas pārziņa vietas izpildītājs (netika apstiprināts kā pārzinis).
3. Butāns Kārlis 1929. - 14.06.1941.
4. Pavlovska  (vēlāk Straudovska) 1930. - 1934.
5. Kliedere Dagmāra dz. Rencberga 1934.- 1938.
6. Vilma Sidrevica 1938. -
7. Elza Šūmane - 1941. - 1942.
8. Šulmane 1943. - 1944.
9. Bērziņš Kārlis 1946. - 1948.
10. Salna Margarita 1944. - 1951.
11. Zemīte Velta
12. Šmits Arnolds
13. Andersone Valda
14. Priedīte Renāte
15. Bratkus Tekla 1959. - 1963.
16. Nille Dzidra 1959. - 1961.
17. Salmiņa Anna 1961. - 1963.
18. Rosmane Meta 1953. - 1956. / 1963. - 1975.
19. Mieze Ausma  1964. - 1974.
20. Zakovics Ritvars 1970. - 1974.


Ūziņu pamatskolas dibinātājs un pārzinis Roberts Vulfs ar skolniekiem. 1920-tie gadi.
No A. Puļķes albuma.



 1920-tie gadi, 4 rindā, otrā no kreisās - Anete Puļķe.

No A. Puļķes albuma.

Ūziņu pamatskola. 1928. gads. Skolotājs Roberts Vulfs. Aiz skolotāja labā pleca - Lonija Beltiņa.
No Ritvara Zakovica albuma.



Roberts Vulfs ar skolēniem.
No Astrīdas Blumfeldes albuma.




Ūziņu skolas audzēkņi 1. kl. 1930. gadā. Skolotājs Roberts Vulfs. 
No H. Engelsones albuma.


                                      1930. gada 17. maijā. Ūziņu skolā.
Pirmajā rindā otrais no kreisās Kristaps Pūķis ("Purviņi"). Skolotāji - Pavlovska un Kārlis Butāns



.

Ūziņu skolas grupa 1933. gadā. 
No R. Šmitmaņa albuma.



1933. gads Ūziņu skolā.
3. rindā 3. no labās - Kristaps Pūķis.
Skolotāji - Pavlovska un K. Butāns.


1933.03.09. Dobeles Balss
Ūziņu 1. pakāpes pamatskola remontēta par 1650 Ls.


.
2. klase Ūziņu pamatskolā 1932. gadā. Skolotājs Kārlis Butāns.
No R. Šmitmaņa albuma


Ūziņu pamatskolā 1932. gadā. Skolotājs Kārlis Butāns.
No R. Šmitmaņa albuma



Ūziņu pamatskolā 1932. gadā. Skolotājs Kārlis Butāns.
No R. Šmitmaņa albuma.


Arī skolotāja Kārļa Butāna vadībā Ūziņu pamatskolas bērni aktīvi vāca un pierakstīja
 folkloras materiālus.

Ūziņu pamatskolas skolēnu folkloras vākums - 
pasakas, mīklas, tautasdziesmas, ziņģes, sakāmvārdi, ticējumi, rotaļas u.c. žanri. 
Kopā 2697 vienības. Materiāli pierakstīti no 1925. līdz 1933. gadam, 
nelieli papildinājumi iesūtīti 1953. gadā. 

 http://garamantas.lv/lv/collection/9/Uzinu-pamatskolas-vakums





1932.02.14 Latvijas Kareivis
Skolas jubileja.
 Jēkabnieku pagasta Ūziņu pirmās pakāpes pamatskola 21. februārī
svinēs 50 gadu pastāvēšanas svētkus.



Ielūgums uz Ūziņu skolas 50 gadu pastāvēšanas jubileju. 21.02.1932.


21.02.1932. Ūziņu skolas 50 gadu jubilejas dienā.
Pirmajā rindā no labās sēž - Austra Sīle, Mirdza Butāne, skolotāja Pavlovska, Kārlis Butāns,
Roberts Vulfs, Dāvids Freimanis.
3. rindā no kreisās - Vilces pamatskolas skolotājs - Roberts Gods.
Vēl attēlā - Matisons, Zellītis, Kalniņš, Ramlavs u.c.





Ūziņu skolas 50 gadu jubilejas sarīkojums.
Ūziņu Biedrību namā 21.02.1932.
Skolotājs Kārlis Butāns ar kori.
No K. Butāna pa kreisi (ar balto lapu) Lonija Beltiņa.





Šis skapis joprojām atrodas skolas ēkā.
S. Raita foto.




Ieraksts skapī.
Sanda Raita foto.



Ūziņu pamatskola. 1932. gads. Skolotājs K. Butāns.
No Ligitas Laures albuma.



1932.04.07. Dobeles Balss
Zaļenieki.
Izglītības nedēļu organizē rosīgi.
Zaļenieku izglītības nedēļas rīcības komiteja noorganizējusies sekojošā sastāvā – priekšsēdētājs Zaļenieku ģimnāzijas direktors I. Priede, sekretārs Zaļenieku pamatskolas pārzinis I. Šmerlis, kasieris J. Bergs, teātra sekcijas vadītāja B. Berga, koncertu daļas vadītājs I. Veitbergs – pārējie locekļi Indriksons un K. Butāns.
Komitejas darbībā piedalās arī skolu pārziņi, kuru telpās notiks izrīkojumi – Bērziņš, Lagzdiņš, Šulcs un Burģelis.
Izglītības nedēļas programa paredzēta ļoti kupla.. Paredzēts Bramberģē izrādīt Bernsteina lugu “Zagļi” un Vulfa viencēlienu “Zelta lakstīgala”, Zaļeniekos “Kāzas”, Ūziņos Kraujiņa “Laimes karātavas”.
Nedēļas izrīkojumu centrs domāts Zaļenieku b-bu namā, kur notiks priekšlasījumi, koncerti, teātra izrādes u.t.t.
Apkārtnē izrīkojumi paredzēti Zaļenieku ģimnāzijā un pamatskolā, Abgunstes, Lipstu, Bramberģes, Jēkabnieku un Ūziņu pamatskolās, Ūziņu b-bu namā un Līgo b-bas namā (Pīļu krogā).
Uzstāsies galvenā kārtā vietējie spēki – teātra izrādēs, dziesmās un mūzikas priekšnesumos un priekšlasījumos, bet gaidāmi arī mākslinieki no Rīgas un Jelgavas.
Vietējās biedrības un pašvaldības laipni nākušas pretim ziedojot minētiem mērķiem zināmus naudas līdzekļus, kā arī atvēlēdamas par brīvu telpas, apgaismošanu un solījušās izpalīdzēt arī citādā ziņā.
Enerģiskajiem izglītības darbiniekiem jānovēl vislabākās sekmes.




Ūziņu pamatskolas mazpulcēni ar Skolotāju Kārli Butānu 1934. gadā.
1. rindā 1 no kreisās - Uldis Freimanis (Būdnieki), blakus - Edgars Rozenbergs.
2. rindā no 2. no kreisās - Maiga Kalniņa (Kažoki), skolotājs Kārlis Butāns, Bušs, Zenta Sīle (Tomi), Ilma Buša (Ģinguļi).
3. rindā no kreisās - Zakovics Elmārs (Kliederiņi), Arnolds Briģis (Gala Salnēni), nezināms, nezināms, Viesturs Kleinbergs (Vidus Salnēni), Kristaps Pūķis (Purviņi), Jānis Matisons (Vanagi).
4. rindā no Verners Briģis 
(Gala Salnēni).



Ausekļa Lešinska iesūtītie folkloras materiāli (Auseklis no Kalnamaču Sesku mājām).




Maigas Kalniņas no Kažok Kalniņiem iesūtītie folkloras materiāli.




Zentas Sīles  (no Tomu Šulciem) iesūtītie folkloras materiāli.







1935.03.11    Rīts
Karogs Ūziņu mazpulkam.
Ūziņu biedrības namā vakar plkst. 14 mazpulku mācītājs Lūsis iesvētīja Ūziņu
mazpulka karogu, ko mazpulkam dāvājusi Ūziņu krāj-aizdevu kase. Kases pār
stāvis Kleinbergs karogu nodeva mazpulku inspektoram agr. Andersonam, kas to
pasniedza mazpulka vadītājam Butānam. Pēc karoga iesvētīšanas mazpulka dalībnieki deva svinīgo solījumu.
Rīcības komitejas priekšsēdētājs Freimanis nolasīja mazpulka dalībnieku apsveikumu ministru prezidentam K. Ulmanim, kuru klātesošie uzņēma ar lielu sajūsmu, nodziedādami Dziesmu brīvai Latvijai.

Svinības noslēdzās ar teātra izrādi.

Mazpulcēns Uldis Freimanis no Ūziņu "Būdniekiem".
No Freimaņu dzimtas albuma.






http://garamantas.lv/lv/person/1012/Uldis-Freimanis



1935.05.15 Mazpulks
Kā sojas pupu vietā izaudzēju kacēnu kāpostus.
  Dabas mācības stundā skolotājs mums  paskaidroja, ka Latvijā nodibinoties mazpulki. Viņš norādīja arī, kā lauku jaunatne  bēg uz pilsētu no skaistās un veselīgās lauku dzīves. Tādēļ mūsu labi domājošie  valsts vadītāji cenšoties ieaudzēt sirsnīgu  pieķeršanos tēvu un vectēvu arāju darbam.
Skolotājs ar tādu aizrautību un lielu interesi runāja, ka es tūliņ nolēmu ķerties pie  darba, jo izjutu tikpat dziļi skolotāja vārdus, kā toreiz pie mūsu mīļās skolotājas  kapa, kad man bij uzdots visu skolēnu  vārdā atvadīties un nolikt vaiņagu!
  Kad pie mūsu skolas nodibinājās mazpulks, tad bez vilcināšanās iestājos viņā.  Man un vēl citiem mazpulka dalībniekiem  skolotājs izdalīja sojas pupas audzēšanai.  Nezinu, kāpēc man tik slikti dīga. No  120 sēklām iznāca tikai 10 dīgji. Tos es  rūpīgi kopu, devu visādus mēslojumus, un  viņas auga ātri.
Kādu dienu uzkaisīju kaļķa  salpetri. Kad otrā dienā aizgāju savas  pupas apraudzīt, ieraudzīju, ka tās itkā nosalušas, lapas bij kļuvušas dzeltenas un nokārušās uz zemi.
Tūliņ sapratu, ka tas no  salpetra, ko vakar uzkaisīju. Ko nu darīt?  Negribēju taču, lai mani no mazpulka izmet.
Atcerējos, ka kādreiz pa radio stāstīja, ka  citās zemēs, sevišķi Vācijā, audzējot kacēnu  kāpostus. Beidzamā laikā tie sāk izplatīties arī Skandināvijā un Somijā, jo panes  salu līdz 10 grādiem C.
Somi labi iemēslotā zemē audzējot rindās 10 cm augu no  auga ar 60 cm lielām starpām, iegūstot  50 —60 tūkstoši kg ražas no ha.
  Šie kāposti mani tā ieinteresēja, ka otrā  dienā nomēroju zemes gabalu 60 m 2 lielu.
  Tur uzvedu vistu mēslus un tos iearu. Tad  palūdzu tēvu, lai pārved no Jelgavas minēto kāpostu sēklas. Tēvs pārbrauca un  teica, ka Jelgavā nevienā veikalā tādu  sēklu neesot.
Kad nākošā reizē tēvs brauca  atkal Jelgavā, viņš pārveda šoreiz 20 gramu sēklas. Tur bijis 25 g, bet 5 g neesot  pārdoti, jo tos paturējis tirgotājs paraugam.
  Arī par dīgšanu tirgotājs negalvojis. lekaisīju sēklas zemē 70 cm vienu no otras.  Tas bija 15. maijā. Pēc divām nedēļām  kāposti uzdīga un auga ļoti ātri un pēc  mēneša jau bija man pāri ceļiem un rudenī  jau pāri galvai.
Uldis Freimanis, Ūziņu mazpulka dalībnieks.







Uldis Freimanis tika iesaukts leģionā...
...un krita kā leģionārs 1944. gada 2. janvārī (20 gadus vecs), savā pirmajā kaujā pie Novosokoļņikiem.
No Freimaņu dzimtas albuma.



"Būdnieku" saimnieks Dāvids Freimanis (Aspazijas brālēns) 1936. gadā ar bērniem - dēlu Uldi Freimani un dvīņumeitenēm Laimdotu un Skaidrīti.
Dāvids Freimanis bija aktīvs sabiedrisks darbinieks. Attēlā ar TZO.
No Freimaņu dzimtas albuma.



Skaidrīte un Laimdota Freimanes.
No Freimaņu dzimtas albuma.



1936. gadā Ūziņu pamatskolā. 
2. rindā 2. no labās - Velta Lagzdiņa.
kolotājs Kārlis Butāns un D. Kliedere.
No V. Lagzdiņas albuma.


Sēž - 1. rindā no kreisās - Luīze Kleinberga, skolotājs Kārlis Butāns, Dāvids Freimanis, skolotāja Pavlovska.
Stāv - 2. no kreisās - Jūlijs Jānis Kleinbergs, 
stāv - 2. no labās - Rozenberga, 3. no labās - Rozenbergs
No Raņķu ģimenes albuma.


No kreisās - Velta Lagzdiņa, Ieviņa Šperliņa, Ārija... 
30-to gadu beigās.
No Lagzdiņu dzimtas albuma.


Ziemassvētku vakars Ūziņu skolā 1936. gadā. 
Vidū R. Zakovics un D. Kliedere.
No L. Lagzdiņas albuma.



1936.12.08 Zemgales Balss
Jēkabnieki.
Eglītes vakars. 

Ūziņu I. pakāpes pamatskola sarīko š. g. 19. decembrī plkst. 6 vakarā Ūziņu biedrību namā gadskārtējo eglītes vakaru. Garīgo aktu noturēs jaunievēlētais Zaļās draudzes mācītājs
A. Voitkus. 
Arī šogad vakara priekšnesumu programma būs kupla un interesanta, jo skolnieki un skolotāji tās sagatavošanai pieliek daudz darba.
Dzirdēsim jaukas deklamācijas, kordziesmas un korrunas. Redzēsim, Ed. Ramata skaisto bērnu ludziņu 2 cēlienos —“Rūķīšu alā”, arī tautas dejas būs godā celtas un varēsim tās skatīt mazo izpildījumā.
Skolas eglītes vakari ir vienmēr izpelnījušies siltu sabiedrības atsaucību.
Eglītes vakara atlikums skolas apkārtnes izdaiļošanai.




Luga "Brīnum bulta" 1938. g. Ūziņu skolā.
No L. Lagzdiņas albuma.



Ziemassvētku eglītes vakarā 1938. gadā.
Luga "Dimanta rasa".
No R. Šmitmaņa albuma.




Ūziņu mazpulks glābj vētras postījumus
1939.08.11 Zemgales Balss.
Divas talkas Ūziņu mazpulkā.

               Pāri Jēkabnieku pagastam 17. jūlijā gāja viesuļvētra, sagraudama vairākām saimniecībām labības šķūņus un nodarot lielus zaudējumus. Lai sniegtu morālisku un arī darba spēka atbalstu cietušiem, Ūziņu mazpulka vadītājs K. Butāns ar mazpulka dalībniekiem 1. un 8. augustā ieradās Jēkabnieku pagasta Ģinguļu un Rammu saimniecībās un uzsāka sagruvušo šķūņu novākšanas darbus, noplēšot jumtus un nošķirojot derīgos materiālus no nederīgiem. Darbs sekmējās un vakarā bija palikušas nenovāktas tikai smagākās koka daļas.               
        Mazpulka dalībniekos valdīja mošs gara stāvoklis un prieks par to, ka var izpildīt Tautas Vadoņa aicinājumu «Kaimiņš kaimiņam». Par mazpulka atbalstu ļoti pateicīgi bija šo saimniecību īpašnieki Vilis Bušs un Matilde Ģintere, kuru bērni arī ir mazpulka dalībnieki.
                Atzinība pienākas Jēkabnieku pagasta valdes loceklim “Kažoku” saimniekam Kristapam Kalniņam par to, ka atvaļināja kopēja darba veikšanai divas dienas savu lauksaimniecības mācekli — mazpulka dalībnieku. Ed. Žīdiņu.
                    Izbrīnu radīja daži mazpulka dalībnieku vecāki, kas kaunējās laist savus bērnus pie šī cēlā darba veikšanas, aizbildinādamies ar dažādiem «taisnības» iemesliem. Cerēsim, ka mazpulka padarītais darbs spēs grozīt arī šos novecojušos un šauros uzskatus, jo izpalīdzība ir teicama un veca latviešu paraša, kas mums dienās izkopjama un godā ceļama.
                     Zemgalē sākusies vasarāja pļauja. Pastāvot siltam un saulainam laikam, Zemgales laukos jau nogatavojušies mieži un auzas. Tādēļ daži Iecavas, Misas un Zālī-
tes pagasta zemkopji ķērušies pie vasarāja pļaujas. Auzas padevušās samērā labas. Vājāki ir mieži. Tomēr visumā vasarāja raža šajos pagastos, sevišķi zemākajās vietās, būs laba.

                                                   

 25.04.1936. 
Meža dienas Ūziņu Aizsargu laukumā. Fonā - Ūziņu Priežu kapi.
 25.04.1936. 
Meža dienas Ūziņu aizsargu laukumā. Fonā - Ūziņu Priežu kapi.


                                                                    Mazpulku dienas Tomu Šulcos.


Mazpulku dienas Vilcē. 305. Ūziņu mazpulks.


                                         Mazpulku dienas Vilcē. 305. Ūziņu mazpulks.






1939.12.08 Zemgales Balss
Atbalsta savu mazpulku.
305. Ūziņu mazpulkam 1939. g. ziedojuši:
Jēkabnieku pagasta valde 50 ls, Jēkabnieku patērētāju biedrība 15 ls un Vilis Bušs Jēkabnieku «Ģinguļos» 10 ls.
Ziedotājiem pateicību izsaka mazpulka vadītājs K. Butāns. 



Jēkabnieku "Gudēnos",  ap 1936. gadu.
Laukstrādnieku godināšana par krietnu un priekšzīmīgu darbu.
Aizmugurē, labajā pusē - Ūziņu mazpulks.
No Raņķu ģimenes albuma.


1936.06.22 Zemgales Balss

Jēkabnieki.
Rīko ekskursiju.
23. un 29. jūnijā Ūziņu mazpulks izbrauks ekskursijā pēc šāda maršruta: Ūziņi — Dobele — Jaunpils — Irlava — Kandava — Sabibile — Kabile — Kuldiga — Skrunda — Saldus — Auce — Bēne — Tērvete un Ūziņi.
Pārnakšņošana paredzēta Zigfrīda Meierovica pamatskolā Kabilē. Piedalīšanās maksa

 apm. Ls 5 no personas. Ekskursiju vadīs mazpulka vad. K. Butāns. 





1936.11.25 Zemgales Balss
Pateicība.

 Izsaku pateicību Jēkabnieku “Tomu Šulcu” māju saimniekam Zāmelim Šulcam par ziedoto
balvu Ūziņu mazpulkam š. g. 22. novembra ražas apskatē Vilcē.
K. Butāns,
Ūziņu mazpulka vadītājs. 





1937.11.16 Zemgales Balss

Pateicība

             Jēkabnieku - Ūziņu 1. p. pamatskolas loterijā alegri 1937. g. 7. novembrī Ūziņu biedrības namā ieņemts Ls 400; teātra izrādē pārdotas 290 biļetes par Ls 287; skaidrs atlikums no loterijas alegri un teātra izrādes kopā Ls 469,94.
            Izsaku savā un skolas padomes vārdā pateicību visiem ziedojumu devējiem un vācējiem un techniskiem darbiniekiem. Jēkabnieku aizsargu nodaļas dramatiskam pulciņam par V. Zonberga 3 cēlienu komēdijas “Jaunais siržu tilts" iestudēšanu un labo spēli, paldies pārējiem skatuves darbiniekiem, kas sekmēja izrādes labo norisi.

               Izsaku  pateicību Jēkabnieku pagasta valdei par izpriecas nodokļa atlaišanu un Ūziņu piensaimnieku sabiedrībai par atvēlētām telpām.
K. Butāns,
Skolas pārzinis. 


Ūziņu skolas skolēni 1941. gadā.
Roberts Vulfs 80 gadu vecumā.
2. rindā 4. no kreisās - Rita Ramlava.

***

Ūziņu 4. klašu pamatskolā 1940. gadā mācījušies - 43 audzēkņi.



Ūziņu skolas skolēni 1941. gada pavasarī. 
Vidū skolotāji - Kārlis Butāns un Elza Šūlmane (no Bērzmuižas)
1. rindā 2. no kreisās - Meta Rosmane dz. Matisone, 4. no kreisās - Velta Tīfentāle.
No Ināra Butāna albuma.

***
1942. gadā darbu atstājusi skolotāja Elza Šūmane.
Iepriekš Elza Šūmane 18 gadus nostrādāja Bērzē.



Ūziņu pamatskolas skolēni 1946. gadā. 
Skolotāji - Margarita Salna un Kārlis Bērziņš (direktors).
1. rindā no labās - Alfrēds Jākobsons.
Pēdējā rindā 2. no kreisās - Jānis Jākobsons.


Ūziņu pamatskolas 3. klase 1948. gadā.
Sēž - 1. no labās - Aivars Strūve, 4. - Skaidrīte Makševica.
Sēž - 1. no kreisās- Stefānija Dombrovska, 3. - Aija Jaunzeme.
Vidū skolotāji - Kārlis Bērziņš un Margarita Salna.


Klases žurnāla lapa.



Ūziņu pamatskolas 4. klase 1948. gadā.
Skolotāji - Margarita Salna un Kārlis Bērziņš.
No G. Celmas albuma.
Pirmajā rindā - 1. no labās - Kārlis Brants, 2. - Skaidrīte Kreicberga (Miķelsone).
Otrajā rindā 1. no labās - Kristaps Bratkus.



Iepriekšējās fotogrāfijas otra puse.



Skolotāja Andersone ar saviem audzēkņiem 1952. gadā Ūziņu skolā.
Skolotājai kreisajā pusē - Kaša Marija.


Skolotāja Valda Andersone ar saviem audzēkņiem 1952. gadā Ūziņu skolā.
No L. Vorslovas albuma.


Klases žurnāla lapa. Rakstījusi skolotāja Andersone.


4. klases skolnieki Ūziņu skolā.
1953. gads, skolotāja Valda Andersone.
No A. Štrausas albuma.


Ūziņu pamatskolā ap 1954. gadu. Skolotājas Meta Rosmane un Valda Andersone.

Līdzās skolotājai Metai - Namsone (Kima) Valentīna.
3. rindā 6. no labās - Uldis Strazdiņš, 7. - Arvīds Daniels.
No Metas Rosmanes albuma.




Klases žurnāla lapa.  Vispārējas ziņas par skolēniem.


Ūziņu pamatskolā ap 1954. gadu. Skolotāja Meta Rosmane.
Pirmajā rindā, 2. no kreisās - Žvingule.
Otrajā rindā, 1. no kreisās Ruta Beltiņa (Veļkile).
No Metas Rosmanes albuma.






Klases žurnāla lapa.  Vispārējas ziņas par skolēniem.


Nille Dzidra ar saviem audzēkņiem.
Otrā no kreisās - Mārīte Kugrēna.
No Teklas Bratkus albuma.



Klases žurnāla lapa. Rakstījusi skolotāja Dz.Nille.



Ūziņu pamatskolā ap 1955. gadu. Skolotāja Meta Rosmane.
No Metas Rosmanes albuma.
3. no labās - Valentīna Namsone (Kima).
3. no kreisās - Arvīds Daniels.





Lapa no klases žurnāla.

Stundu saraksts.



Ūziņu pamatskolā ap 1956. gadu. Skolotāja Meta Rosmane.
No Metas Rosmanes albuma.


Ūziņu pamatskolas 3. klases skolēni 1964. gadā.


Ūziņu pamatskolas 3.klases skolēni 1964. gadā.
1. rindā no kreisās -  Velga Šemeta, skolotāja Meta Rosmane, Nadježda Ivanova (Šebina).
2. rindā no kreisās - Jānis Vorslovs, Juris Miķelsons, Skaidrīte Ločmele, Indra Antona, Gunārs Karvāns, nezināms.
No Nadježdas Ivanovas albuma.


Skolas izlaidums kopā ar vecākiem 1959. gadā.
Skolotājas Tekla Bratkus un Dzidra Nille.
No Teklas Bratkus albuma.


Ūziņu pamatskola 1960. gada ziemā.
No Teklas Bratkus albuma.



Ūziņu skolā 1961. gadā. Skolotāja Anna Salmiņa.
Priekšā - labajā stūrī -  1. no labās - Bratkus (Briede) Brigita, Līga Štromberga (Petrika).
1. no kreisās - Mārīte Simanoviča.
No Leontīnes Vorslovas albuma.



1961. gada izlaiduma akta laikā, skolotāja Tekla Bratkus un Anna Salmiņa.
Kreisajā pusē vecāku komitejas pr-js Arvīds Bērziņš.
Ar viņa iniciatīvu skolā tika ievilkta elektrība un nomainīts skolas nama jumts.
No Teklas Bratkus albuma.



Izlaidums Ūziņu pamatskolā 1961. gadā.
Skolotāja Tekla Bratkus ar izlaiduma meitenēm.
2. no kreisās - Ruta Paulušenko, 3. Aija Meiere.
No Teklas Bratkus albuma.


Izlaidums. Kopā ar vecākiem.
Skolotājas Tekla Bratkus un Anna Salmiņa.
No Teklas Bratkus albuma.



1962. gada izlaidums Ūziņu pamatskolā. Attēlā - izlaiduma viesi,bērnu vecāki.
Aizmugurē redzama skolas sienas avīze "Rīts".
No Teklas Bratkus albuma.


Ziņas no klases žurnāla.


1963. gada izlaidums Ūziņu skolā.
Skolotāja Tekla Bratkus ar izlaiduma meitenēm.
No kreisās - Inta Stolere, Valda Butnāre (Kulmane), Alda Mētriņa.

No Teklas Bratkus albuma.


1963. gads Ūziņu skolā.
Tiek sveikta - Līga Štromberga.
No Teklas Bratkus albuma.


Bērnu vecāki.
Pirmais no kreisās - Arnolds Freimanis.
No Dagmāras Krastiņas albuma.


Skolotājas - Valda Andersone un Meta Rosmane.
No Metas Rosmanes albuma.


Ūziņu pamatskolas izlaidums 1964. gadā.
Skolotājas Meta Rosmane un Ausma Mieze.
No Metas Rosmanes albuma.

Ūziņu pamatskolas 1. klase 1964. gadā.
Sēž - 1. no labās - Lija Strazdiņa.
No Metas Rosmanes albuma.


Ūziņu pamatskolas izlaidums 1965. gadā.
Skolotāja - Ausma Mieze.
No Ausmas Miezes albuma.


Skolotāja Ausma Mieze ar klases meitenēm 1966. gadā.
2. no labās - Laima Butnāre. 2. no kreisās - Dzidra Ivanova.
No A. Miezes albuma.


Sarmīte Makševica (Poga)  1. klasi beidzot.
Pirmajā rindā no labās - Līga Branta, Sarmīte Makševica, Vēsma Branta.
Aizmugurē - Agris Makševics.
No Sarmītes Pogas albuma.


Ūziņu pamatskolas izlaidums 1968. gadā.
No A. Antones albuma.


No labās - Agris Makševics, Oskars Puļķis un Boriss Povariščenko.
1968/1969. mācību gads.
No Makševicu ģimenes albuma.


Ūziņu skolas izlaidums 1968. gadā. Audzinātāja Ausma Mieze - 2.r.3. no kreisās.
No Makševicu ģimenes albuma.


Agris Makševics ar mammu Valentīnu un tēti Gunāru savā izlaidumā 1968. gadā.
No Makševicu ģimenes albuma.


No labās - Agris Makševics un Oskars Puļķis pie Ūziņu skolas ap 1968. gadu.
No Makševicu ģimenes albuma.

Ūziņu pamatskola 1968. gadā.  1. klases bērni skolas gaitas uzsākot.
No Metas Rosmanes albuma.



4. klasi beidzot 1968. gadā.
Skolotāji - Ausma Mieze, Ritvars Zakovics un Meta Rosmane.
No Metas Rosmanes albuma.


Svinīgais akts Ūziņu pamatskolā 1970. gadā.
Skolotāji - M. Rosmane un R. Zakovics.
No A. Miezes albuma.


Izlaidums Ūziņu pamatskolā 1970. gadā.
Skolotāji - Meta Rosmane, Ritvars Zakovics un Ausma Mieze.
No Metas Rosmanes albuma.



Skolotāja Ausma Mieze ar izlaiduma meitenēm.
No A. Miezes albuma.


No labās - Sandra Engelsone, blakus Iveta Bratkus.
No A. Miezes albuma.


Izlaidums Ūziņu pamatskolā 1970. gadā.
1. rindā no kreisās - Artūrs Arājs, Anita Rude, Iveta Bratkus, Sandra Engelsone, sk. Ausma Mieze, G. Mizeras, Gaļina Jevdokimova, Rimkus, Mārīte Dombrovska.
2. rindā no kreisās - Agris Žīdiņš, Milda Žīdiņa, Lilita Rude, Anna Dombrovska, Hedviga Engelsone, Alfrēds Engelsons, Jūlija Rezevska, Staņislava Jevdokimova, Rimkus, nezināms, Šuksta Aleksandra ar dēlu.
Izlaiduma bērni kopā ar vecākiem.
No V. Gulbes albuma.


No kreisās - Sarmīte Makševica/Poga un Ligita Rosmane/Zvirbule ap 1970. gadu pie Ūziņu skolas.
No Sarmītes Pogas albuma.



Anda Freimane ar brāli Edgaru un mammu Dzidru.
1967. gadā.
No Andas Indriksones albuma.


Edgars Freimanis skolas gaitas uzsākot.
Ar māsu Andu un mammu Dzidru.
No Andas Indriksones albuma.


Kreisajā pusē Anda Freimane un Sarmīte Makševica (Poga).
Ap 1970./71. gadu.
No Andas Indriksones albuma.


 Ūziņu skolas 3.klase 1974. gads.
Skolotāja Ausma Mieze.
No kreisās - 1. Romualds Rovs, 2. Babris, 3. Māris Skanis, 4. Aivars Daugaviņš, 5. Inesis Šmitmanis.
No A. Šmitmanes albuma.


1974. gada izlaidums Ūziņu skolā.
Gudzinsku - Dombrovsku ģimenes.
1. rindā no kreisās - Elita Dombrovska, Olita Gudzinska.
2. rindā no kreisās - Jānis Gudzinskis, Inese Gudzinska, Juris Dombrovskis.
3. rindā no kreisās - Ilze Dombrovska, līdzās mamma Mārīte Dombrovska.
Augšējā rindā o kreisās - Eduards Dombrovskis, Anna Gudzinska, Leontīne Vorslova (dz. Dombrovska), Pēteris Dombrovskis.

No L. Vorslovas albuma.


Svinīgais akts Ūziņu pamatskolā 1974. gadā.
No A. Gudzinskas albuma.




Ūziņu skolas skolēni kopā ar skolotājām - Metu Rosmani un Ausmu Miezi.
No M. Rosmanes albuma.



 Ūziņu pamatskola 1973. gads.
1.rindā no kreisās - Daiga Kirfa, Juris Afanasjevs, Inese Antona.
2. rindā no kreisās - Arnis Miķelsons, Rolands Sotņiks, Ainārs Baumanis,
 Juris Dombrovskis, Jānis Gudzinskis.
No Ādolfa Vorslova albuma.




 Ūziņu pamatskolas izlaidums 1972. gadā. Kopā ar vecākiem.
1. rindā no kreisās - Romualds Rovs, Egons Siliņš, Edgars Freimanis, Valdis Aļhimovičs.
2. rindā no kreisās - Normunds Veļkilis, Daina Bērziņa, Maija Grecka, Daira Bērziņa, Ilmārs Šalkovskis.
No M. Rosmanes albuma.



1972. gads.
1. klases skolēni - skolas gaitas uzsākot.
No A. Miezes albuma.



Ūziņu pamatskolā 1972. gadā.
No Dagmāras Krastiņas albuma.


Ūziņu skolas 3. klase 1973. gadā.
Pirmajā rindā no labās - 1. Inese Antone, Juris Afanasjevs, Daiga Kirfa.
2. rindā no labās - Jānis Gudzinskis, Juris Dombrovskis, Ainārs Baumanis, Rolands Sotņiks, Arnis Miķelsons.
No Artūra Kirfas albuma.



Ūziņu pamatskolas 3. klase kopā ar vecākiem.
1. rindā no kreisās - Daiga Kirfa, Juris Dombrovskis, Ainārs Baumanis, Rolands Sotņiks, Ilze? Keliņa, Juris Afanasjevs, Jānis Gudzinskis, Inese Antone, Maruta Aļhimoviča, Arnis Miķelsons.
2. rndā no kreisās (vecāki) - Smaida Kirfa, Mārīte Dombrovska, Eduards Dombrovskis (uz rokas Elita), sk. Ausma Mieze, Jūlija Rezevska, Irēna Keliņa, Antonija Afanasjeva, Anna Gudzinska, Anna Antone, Rita Aļhimoviča.
No Vilmas Gulbes albuma.




Inga Krastiņa 1. klasi beidzot. Kreisajā pusē - Hedviga Engelsone.
No Dagmāras Krastiņas albuma.



Ūziņu pamatskolas skolēni 1974. gadā.
Pirmajā rindā no kreisās - 1. meitene - nezināma, Zigmunds Paulušenko, Oskars Skanis. Meitenīte pie galda - Inga Krastiņa.
Skolotāja Ausma Mieze.
2. rinda no kreisās - Arnis Miķelsons, Daiga Kirfa, Inese Antone, Juris Afanasjevs, Juris Dombrovskis, Jānis Gudzinskis, Rolands Sotņiks.

No Dagmāras Krastiņas albuma.




3. klases skolēni ar audzinātājiem un vecākiem 1974. gadā.
Pirmajā rindā no kreisās - Māris Skanis, Inese Gudzinska, Agita Baumane, Regīna Antone.
2. rindā no kreisās - Babris, Aivars Daugaviņš, Romualds Rovs, Inesis Šmitmanis.
Vecāki - no kreisās - Milda Skane, Vija Baumane, Skaidrīte Daugaviņa, Babre, Anna Gudzinska, Anna Rova, sk. Meta Rosmane, sk. Ausma Mieze, Anna Antone, Reinholds Šmitmanis.
No R. Šmitmaņa albuma.




Klases tikšanās pie Ūziņu skolas ap 1975. gadu.
1. rindā no labās - Anita Andersone, Ieva Grīnberga, audzinātāja Ausma Mieze, Laima Kalniņa, Alda Mētriņa, Dzidra Ivanova.
2. rindā no labās - Oskars Puļķis, Andis Rosmanis, Agris Makševics, Andris Kancēvičs.
No Makševicu ģimenes albuma.

1975. gads. Pēdējais izlaidums Ūziņu skolā.
1. rindā no kreisās - Daila Veļkile, Dzintars Paulušenko, Aldis Strazdiņš.
2. rindā - Regīna Antone, Agita Baumane, Inese Gudzinska, Māris Skanis, Aivars Daugaviņš.
Sēž - skolotāja Ausma Mieze, vidū sk. Meta Rosmane, labajā pusē - bibliotēkas vadītāja Ligita Strazdiņa.
No Metas Rosmanes albuma.




1975. gada pavasarī - 1. klasi beidzot.
Skolotāja Meta Rosmane.
1. rindā no kreisās -Irina Čerņēviča, Daila Veļkile, Dzintars Paulušenko.
2. rindā no kreisās 1. nezināms, 2. Aldis Strazdiņš.
No L. Strazdiņas albuma.



1975. gads. Pēdējais izlaidums Ūziņu skolā.
Skolotāja Meta Rosmane.
1. rindā no kreisās - Olita Gudzinska, Elita Dombrovska, Aldis Strazdiņš, Dzintars Paulušenko, Irina Čerņēviča, Daila Veļkile.
2. rindā no kreisās - Oskars Skanis, Zigmunds Paulušenko, Artūrs Arājs, Inga Krastiņa, Ginta Tīfentāle, Zaiga Strazdiņa.
3. rindā no kreisās - Jānis Kriščūns, Edvīns Veļkilis, Marina Čerņēviča, Māris Gulbis, Gunārs Afanasjevs.


No Ligitas Strazdiņas albuma.



Aldis Strazdiņš 1975. gadā, Ūziņu skolā, 1. klasi beidzot.
No Ligitas Strazdiņas albuma.



1975. gada pavasarī - 1. klasi beidzot.
No kreisās - Irina Čerņēviča, Olita Gudzinska, Aldis Strazdiņš, Dzintars Paulušenko, Elita Dombrovska, Daila Veļkile.
No Ligitas Strazdiņas albuma.


1975. gada pavasarī - 2. klasi beidzot.
No Dagmāras Krastiņas albuma.



1975. gada pavasarī - 2. klasi beidzot.
No kreisās - Inga Krastiņa, Zigmunds Paulušenko, Zaiga Strazdiņa, Oskars Skanis, Elita Dombrovska, Ginta Tīfentāle, Artūrs Arājs, Olita Gudzinska.
No Dagmāras Krastiņas albuma.



1975. gada pavasaris.
 Pēdējais izlaidums Ūziņu skolā.
Skolotāja Meta Rosmane.
No Metas Rosmanes albuma.

Šajā laikā Ūziņi piedzīvoja krasas pārmaiņas. Kolhozs "Pavasaris", kurš pastāvēja no 06.04.1949. gada tika likvidēts. Ūziņi tika pievienoti Zaļenieku sovhoztehnikumam. Uz ilgiem gadiem kļuvām par Zalenieku 2. nodaļu. Ar šo brīdi arī sākās lēna Ūziņu lejupslīde, daudzi cilvēki pēc kolhoza likvidēšanas pārcēlās uz dzīvi citur.
Ūziņu skola tika slēgta, un skolas bērni turpmāk mācījās Vilcē.
Arī skolotāja Meta Rosmane pārcēlās uz dzīvi Vilcē, un  līdz pat pensijas vecumam turpināja darbu kā skolotāja.
Šobrīd nedaudzie Ūziņu pamatskolas vecuma bērni mācās Zaļeniekos.


T. Vizmas foto.

Pēc Ūziņu skolas likvidēšanas mazā skolēnu skaita dēļ, ēka drīz nonāca Latvijas PSR Iekšlietu Ministrijas pārziņā (no Ausmas ciema).
 No 1978.gada līdz 1991.gadam šeit atradās medību saimniecība "Dinamo".
Kopš 1978. gada 1.aprīļa ēkā dzīvo Raitu ģimene 3 paaudzēs.
Šobrīd skolas ēka ir Raitu dzimtas īpašums. Mājas nosaukums joprojām ir "Ūziņu skola".
 Kopš 1993. gada Raitu ģimenei pieder z/s "Dzērvītes".







Emuāra ziņai izmantoti materiāli, ziņas un fotogrāfijas no -

  • periodika.lv
  • Ūziņu b-kas novadpētniecības materiālu krājums
  • LVVA
  • dainuskapis.lv
  • un privātpersonu fotoalbumi -
Roberta Vulfa
Roberta Pūķa
Kristapa Pūķa
Anetes Puļķes
 Ritvara Zakovica
Reinholda Šmitmaņa
Ināra Butāna
Astrīdas Blumfeldes
Egila Raņķa
Freimaņu dzimtas
Jura Freimaņa
Ausekļa Vulfa
Kārļa Matisona
Hedvigas Engelsones
Rutas Veļkiles
Lizetes Beltiņas
Līzes Lagzdiņas
Ligitas Laures
Maigas Ozoliņas
Genovevas Celmas
Artūra Jaunzema
Jāņa Jēkabsona
Jaunzemu ģimenes
Austras Štrausas
Andra Salnas
Margaritas Salnas
Leontīnes Vorslovas
Ādolfa Vorslova
Nadježdas Ivanovas
Metas Rosmanes
Anitas Šmitmanes
Annas Gudzinskas
Ērikas Bratkus
Dagmāras Krastiņas
Ausmas Miezes
Annas Antones
Artūra Kirfas
Vilmas Gulbes
Ilzes Kliederes
Andas Indriksones
Ligitas Strazdiņas
Toma Vizmas
Sanda Raita
Gunitas Kulmanes
Sarmītes Pogas
Agra Makševica.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru