Novadpētniecība: Kurzeme. Tāšu Padure, Kalvene un tuvējās apkārtnes ļaudis.

Kurzeme. Tāšu Padure. Kalvene, Aizpute.

Dažreiz nejaušībai ir liela nozīme. Arī šajā gadījumā. Noteikti nebiju plānojusi skenēt Kalvenes puses fotogrāfijas, bet ieraugot tās, šķita nepareizi, ka senie, vērtīgie un kvalitatīvie attēli paliktu tikai vienas dzimtas albumā. Fotogrāfijas ir no ūziņnieka Alberta Reihenbaha dzimtas albuma. Alberts sava garā mūža (101 g.) lielāko daļu nodzīvoja skaistajā Ūziņu dzirnavnieka mājā "Dzirnavu Bērziņos",

https://uzinubiblioteka.blogspot.com/2013/12/uzinuvejdzirnavas.html nu jau dažus gadus dus Ūziņu kapos, bet viņa dzīves sākums ir Tāšu Padures "Tebrās".

Alberta tēvs Rūdolfs Reihenbahs bija Kalvenes pagasta vecākais un aktīvs sabiedrisks darbinieks (mira Sibīrijā lēģerī). 14.06.1941. Reihenbahu ģimene uz 17 gadiem tika deportēta uz Sibīriju. Šajā pašā dienā no Ūziņiem tika deportēta Mirdza Berga (viņas tēvs bija Zaļenieku pagasta vecākais). Sibīrijā abi jaunie cilvēki iepazinās, nodibināja ģimeni, tur piedzima viņu meitas. Pēc garajiem izsūtījuma gadiem jaunā Reihenbahu ģimene atgriezās Ūziņos, tādējādi arī Alberts kļuva par ūziņnieku.

Atmiņas par Alberta Reihenbaha 17 izsūtījuma gadiem 2020. gada nogalē tika izdotas grāmatā "Vērts dzīvot Latvijai"! Par to liels paldies žurnālistam Gaitim Grūtupam!

Grāmatas sākumdaļā ir Alberta dzīves pirmais posms, kurš ritēja Tāšu Padures "Tebrās", kur saimniekoja viņa vecāki - Rūdolfs Reihenbahs un Made Reihenbaha dz. Valkīrs. Aprakstīti apkārtnes notikumi un Reihenbahu dzimta, kā arī notikumi, kuri risinājās 14.06.1941.

Grāmatas nosaukums "Vērts dzīvot Latvijai" radies no vēstules fragmenta, kuru Alberts rakstīja savai iecerētajai Mirdzai 1945. gada 9. decembrī -

«Dzīve ir skaista,» saka dzejnieki. Ticu un redzu, ka tiešām viņa tāda ir. Arī šeit, mošķu pilnajā Sibīrijā. Apklusa kara troksnis, dabūju zināt par mājām, radiem. Vēl šodien atradu mazu vēstulīti no Kirovas apgabala. Tajā minēts mans tēvs... Visas jau tā bālās cerības vējā. Neredzēt un nespiest vairs tēva sastrādāto roku. Nedzirdēt vairs viņa balsi, pamācības, Kurzemes arāja smagos soļus. Cik laimīgi esat tie, kurus vēl kāds gaida mājās. Apskaužu jūs, bet reizē priecājos un jūsmoju līdzi par jūsu prieku – lielo laimi. Dzimtenē mājas izpostītas, radi izklīduši. Ko darīt tur? Tikai viena vienīgā – pati Dzimtene, Dzimtene sauc. Kādreiz jautāju – vai vērts dzīvot? Atbilde stingra: «Ja esi latvietis, arī tāpēc vērts. Vērts dzīvot Dzimtenei. »

Zemāk redzamas fotogrāfijas, kuras saistītas ar Kurzemi - Tāšu Paduri, Kalveni, Aizputi u.c. vietām. Zem fotogrāfijām komentāri, kurus Alberts un viņa meita Anita bija uzrakstījuši fotoattēlu aizmugurē. Paldies Alberta meitai Laimai par laipnu dalīšanos ar ģimenes fotogrāfijām.

Sākumā redzamas fotogrāfijas, kas saistītas ar sabiedriskām vietām un notikumiem - skola, biedrības u.t.t. Pēc tam seko fotogrāfijas ar atšifrētiem/zināmiem cilvēkiem. Nobeigumā fotogrāfijas bez uzrakstiem, bet kuras arī ir no Kurzemes puses. Varbūt kāds arī tajās ieraugu kādu pazīstamu seju.

Kalvenes skola. Foto no Reihenbahu ģimenes albuma.

Jauniesvētītā Kalvenes kapsēta (Padurē) 1935. gadā.

03.11.1934. Kalvenē. Luga "Godājiet sievietes".

1933. gadā Kalvenē.

Aizsargi pēc šaušanas sacensībām ar izcīnītām balvām. 1930to gadu sākumā.

Kalvenes pagasta futbola komanda 1930to gadu sākumā.

Vietējie muzikanti Kalvenē 1920tajos gados.

Kalvenes Nacionālās Jaunatnes Savienības valde. 1933. g.

Kalvenes 6 kl. pamatskolas skolēni ar skolotājiem 13.05.1933.

5. r. 2. no labās puses Ernests, 5. Alberts Reihenbahs.

1935. g.

Kalvenes 6.kl. pamatskolas izlaidums 1936. gadā. Stāv 5. no kr. Ernests Reihenbahs, 3. no kr. Otis Valkīrs.

Kalvenes 6.kl. pamatskolas izlaidums 1936. gadā.

2. rindā 2. no kr. Otis Valkīrs un 3. Ernests Reihenbahs.

Padures krogs.

Grupa "Nacionālā jaunatne" Kalvenē.

No kreisās Oto Jetiņš, Rūdolfs Reihenbahs.

1933. gadā.

Latvijas Nacionālās Jaunatnes Kalvenes biedrības koris.

1930tajos gados grupa Kalvenes aizsardzes un aizsargi

(saucamajā rundālē skolas priekšā), bet šeit redzamā ēka

ir muižas ērberģis, kurš piederēja Ermsonu ģimenei.

Rūdolfs Reihenbahs un viņa sieva Made Reihenbaha dz. Valkīrs.

Alberts Reihenbahs savā atmiņu grāmatā "Vērts dzīvot Latvijai" stāsta: "Mans tēvs Rūdolfs Reihenbahs piedzima 1882. gada 19. aprīlī. Viņa vectēvs, pēc tautības vācietis, ieceļoja no Vācijas. Amats – galdnieks. Apprecējās ar latvieti. Iepirkuši lauku mājas ar zemi Nīkrāces pagastā. Viņiem bija pieci dēli. Mājas mantojis vecākais dēls, bet pārējie izklīduši pa

Latviju kur kurais. Mans vectēvs (Rūdolfa tēvs) no vietējā barona bija paņēmis rentē tam piederošās mājas «Tebras» Kalvenes pagastā, kas atrodas tagadējā Aizputes novadā.

Dzīvojot Tebrās, ģimenē piedzima trīs dēli un divas meitas. Mans tēvs Rūdolfs bija vidējais dēls. Kad bērni bija jau pieauguši, saimniecību sāka vadīt vecākais dēls, bet mans tēvs estājās dārzniecības skolā Kazdangā. Šo skolu viņš nedabūja nobeigt, jo pēkšņi nomira vecākais brālis. Rūdolfam bija jāpārņem saimniecība Tebrās, kuras vēl atradās muižas rentē.

Sākās Pirmais pasaules karš, un līdz ar daudziem kurzemniekiem Rūdolfs un pārējie ģimenes locekļi iesāka bēgļu gaitas. Tās viņus aizveda Vidzemē – Ērgļu apkaimē. No turienes Rūdolfs Reihenbahs tika iesaukts Krievijas armijā. Tika latviešu strēlnieku pulkos.

No kreisās - Rūdolfs Reihenbahs

Cīnījās pie Daugavas Nāves salā. Arī liktenīgajā reizē, kad vācu armija tur rīta agrumā palaida indīgās gāzes. Armijas daļai, kurā bija mans tēvs, vajadzēja naktī nomainīt tos karavīrus, kuri atradās ierakumos. Bet, tā kā vācieši iepriekšējā dienā, vakarā un naktī ar artilēriju intensīvi apšaudījuši Nāves salu, Daugavu un tuvāko aizmuguri un bija pilnīgi izpostīti visi pārcelšanās līdzekļi – laivas un laipas – minētā armijas daļa neizpildīja uzdevumu un nenomainīja biedrus.

Tikai nākamajā dienā,kad tika konstatēts, ka Nāves salā lietotas nāvējošās gāzes, no Rīgas atvestas gāzmaskas. Kad mana tēva vienība tika pārvesta uz pozīcijām Nāves salā, tur atklājies drausmīgs skats – neviena dzīva karavīra. Visi sastinguši kur kurais, ar šautenēm rokās, ar baltām putām uz sastingušajām lūpām. Bet visas metāla daļas – šautenes, šineļu metāla pogas – no indes iedarbības bija zaļā krāsā. Vācieši toreiz gan neieņēma Nāves salu – šo mazo zemes pleķīti, kur nebija nevienas dzīvības. Palaižot indīgās gāzes, bija mainījies vēja virziens un gāzes mākonis nests atpakaļ uz pašiem vāciešiem.

Vēlāk tēvs piedalījies arī Ziemassvētku kaujās Ložmetējkalnā, kur latviešu strēlnieki vāciešus pārsteiguši pie svētku eglītes, bet citus apakšveļā gultās. Vēlāk viņa pulks aizstāvējis Rīgu. Kad vācieši jau bija pāri Daugavai, kaujā pie Tīnūžu muižas tēvs ticis kontuzēts no kādas tuvumā sprāgušas granātas. Kad nācis pie samaņas, kauja jau bija beigusies un atradies vācu gūstā. Tālāk ceļš uz gūstekņu nometnēm Jelgavā un Liepājā. No gūsta atgriezies pēc kara beigām. Palēnām Tebrās atgriezušies arī pārējie ģimenes locekļi.

1919. gadā Rūdolfs izvēlējās dzīvesbiedri – netālo kaimiņu meitu Madi Valkīru, kas pēc laulībām pieņēma vīra uzvārdu Reihebaha.

Mana māte piedzima 1885. gada 21. decembrī Tāšu pagastā, tagadējā Grobiņas novadā. Viņas vecāki rentēja kādu mazāku muižu (Maztāši). Ģimenē bija septiņi bērni. 19. gadsimta beigās mātes vecāki nopirka Klauģus – lauku māju Kalvenes pagastā.

Tebru Reihenbahi.

Made, Lavīze, (viņai rokās) vedeklas Mades pirmdzimtais Alberts. Stāv Lavīzes dēli (no kreisās) Rūdolfs un Alberts. 1920.g.

"Tebras" 1940. gada vasarā.

Rūdolfa Reihenbaha brālis Alberts Reihenbahs (1891. - 02.07.1941).

Rūdolfa Reihenbaha brālis Alberts Reihenbahs. - latviešu strēlnieks. Atgriezās no Krievijas pēc Latvijas nodibināšanas.

Rūdolfa Reihenbaha brālis Alberts Reihenbahs. Rūdolfa dēla Alberta krusttēvs.

Latviešu strēlnieki.

Vidū Alberts Reihenbahs. (1891. - 02.07.1941).

Rūdolfa brāļa Kristapa Reihenbaha bēres. 1905. gads.

Kreisajā pusē stāv māsa Late (Šarlote), brālis Rūdolfs. Labajā pusē tēvs Miķelis, māsa Karlīne, jaunākais brālis Alberts un māte Lavīze.

1927. gada pavasrī "Tebrās". Alberta tēvamātes Lavīzes Reihenbahas dz. Erdmanes bēres.

1927. gada aprīlī? Lavīzes Reihenbahas izvadīšana no "Tebrām".

1.r. no kreisās mazmeita Elza Krugale, znots Brencis Krugals, mazmeita Marija (Rullīts) Krugale, Bete Krugale (Balode), meita Karlīne Krugale, znots Karlīnes Žanis Balodis, vedekla Made Reihenbaha, aizmugurē dēli Rūdolfs un Alberts. Priekšā mazie Rūdolfa dēli Alberts un Ernests.

Made Reihenbaha dz. Valkīrs, Natālija dz.Valkīrs, vēlāk Jetiņa (Valkīra Ērmaņa meita), Zelma Zeimane - Mackus. 1917. gads. (Tebrene, Klaugu Natāle un Klaugu Līzes Zelma).

Made Reihenbaha dz. Valkīrs Aizputes slimnīcā ar jaundzimušo Veltu. 1925. gada augusta mēneša pēdējās dienās.

Mades un Rūdolfa dēls Alberts Reihenbahs 1940. gadā.

Mades un Rūdolfa dēls Ernests Reihenbahs 1921. gadā.

Mades un Rūdolfa dēls Ernests Reihenbahs.

No kreisās - Made un Rūdolfs Reihenbahi un Ernests Valkīrs ar sievu Annu dz. Strēli.

Ernests - Mades brālis.

Valkīru ģimene - Ance (Anna dz. Strēlis), Ernests Valkīrs un dēls Otis.

Ernesta un Annas dēls Otis Valkīrs.

Oto Valkīrs.

Indriķa Valkīra kāzas "Klaugos". 1943.? g.

Ernests Valkīrs. Mades Reihenbahas brālis, Ārijas Filks tēvs. "Intu" saimnieks.

1940. gada rudenī.

Kalvenes "Ķīburos" 24.06.1966 (vai 1968.g.).

Ērmanis Valkīrs. Mades Reihenbahas brālis, Natālijas Jetiņas tēvs.

Otto un Līne Valkīri un Mirdza Reihenbaha (priekšā) "Anšos" 1957. gadā.

Mirdza dz. Bergs Reihenbaha - Alberta sieva.

Līne Valkīrs dz. Priede. Oto Valkīra (Mades brāļa) sieva. Līnes dēli - Arvīds, Osvalds.

Lilija Priede, Osvalds Valkīrs (māsīca, brālēns).

Lilija ir Līnes Valkīrs dz. Priede brāļa meita.

Rūdolfa Bahmaņa un Emīlijas Karlīnes dz. Elviņas kāzu dienā.

Aizmugurē Rūdolfs un Made Reihenbahi.

Indriķis Alfrēds Altāns un Elza dz. Elviņa.

Aizmugurē Rūdolfs un Made Reihenbahi.

Foto "Gaisma"Skrundā.

Indriķa Alfrēda Altāna un Elzas (dz. Elviņas) kāzu diena.

Priekšplānā no kreisās Rūdis, Elza, Vēra – Ilzes Elviņas bērni – un Elza Bahmane.

Pirmajā rindā – sēd Rūdolfs Reihenbahs, līgavainis, līgava un Made Reihenbaha.

Otrajā rindā stāv Ernests Elviņš, domājams, ka Indriķa Alfrēda vecāki, ar baltu plecu

lakatu Lavīze Elviņa, Tija Valtere (Lavīzes māsa), kāzu saimniece, ar sasietiem lakatiņa

stūriem Ilze Elviņa (Lavīzes māsa) ar vīru [..] Elviņu (Ernesta Elviņa brālis).

Trešajā rindā – Jānis un Pēteris (formas tērpā) Elviņi, Rūdolfs un Emīlija Karlīne Bahmaņi.

(Info par attēlā redzamajiem ļaudīm no Dzidras Ārnieces).

Indriķis Alfrēds Altāns (1933?). Turpināja strādāt sava tēva profesijā - mežsargs "Krūmu" apgaitā Kalvenē.

Priekšplānā sēž jaunais pāris Rūdolfs un Emīlija Karlīne (dz. Elviņa) Bahmaņi.

Pirmajā rindā no kreisās – neatpazīts vīrietis, līgavas māsa Elza ar nākamo vīru Indriķi Alfrēdu Altānu (pie Elzas kreisā pleca), Rūdolfs Reihenbahs, Lavīze Elviņa, Made Reihenbaha, Anna Reinkopa (dz. Bahmane), neatpazīta sieviete.

Otrajā rindā – neatpazīts vīrietis, Lavīzei pie labā pleca Ernests Elviņš, aiz viņa Jānis un Pēteris Elviņi, Vīrietis ar baltu kreklu un vesti Fricis Bahmanis ar sievu Lavīzi (gaišajāblūzē). Nav zināms vīrietis formā un divi vīrieši aizmugurē.

Rūdolfs ir Friča Bahmaņa un Lavīzes Ievalda m. Reihenbahas (pr.. Bahmane) dēls Miķelis un Ievalds varētu būt brāļi. Tad Rūdolfs Reihenbahs un Lavīze Bahmane varētu būt brālēns un māsīca.

Fricis un Lavīze 1907. gadā dzīvo “Tebrās” tur dzimst viņu meita Anna. Fricis ir uzskaitīts kā mājas saimnieks (iespējams rentnieks).

(Info par attēlā redzamajiem ļaudīm no Dzidras Ārnieces).

Marija (Rullītis) Jetiņa dz. Krugalis. 05.02.1929.

(1905. - 1976.).

Marijas (Rullītes) Krugales un Otto Jetiņa kāzās "Sātos" (mežsargu māja) 1932. gadā.

1.r. 1. no kr. Alberts Reihenbahs, 3. brālis Ernests, 4. Made, 5. Arvīds, 6. Rūdolfs, 7. Velta Reihenbaha.

Marijas (Rullītes) Krugales un Otto Jetiņa kāzās.

Marijas (Rullītes) Krugales un Otto Jetiņa kāzas "Sātos" 1932. g.

No kreisās - Mārtiņš Cildermanis un Otto Jetiņš. 1927. g.

Otto Jetiņš 1927. gadā.

Otto Jetiņš (10.11.1906. - 03.09.1935.).

Rullīte ar meitiņu Birutu (Otto Jetiņa sieva). Sātos 1935. gadā.

Marija Rullīte Jetiņa ar meitu Birutu. 1938. gadā, Aizputē.

Otto sieva Marija Jetiņa dz. Krugale ar meitu Birutu pie Otto zārka. Otto mira no tuberkulozes.

Sātos 1935. gada 8. septembrī.

Otto Jetiņa izvadīšana Padures kapsētā. Pavadītājs skolas pārzinis Alberts Klabis, krustu nes Eduards Valters.

Otto Jetiņa izvadīšana Padures kapsētā.

3. no kr. Rūdolfs Reihenbahs.

Pirmais no labās puses - Ernests Reihenbahs

Otto Jetiņa izvadīšana Padures kapsētā. Kalvenē Padures kapos. 1935.

Rūdolfs Jetiņš. Jaunākais dēls Jetiņu 5 dēlu ģimenē.

No kreisās Ādolfs Jetiņš (1.PK dalībnieks). Bijis ievainots - pāršauta rīkle. Izveseļojies, bet lode palikusi ķermenī. 1930to gadu beigās tā jau bijusi sataustāma uz muguras.

Natālija Valkīrs un Ernests Jetiņš 1929. gada decembrī.

Rāvā 1936. gadā.

Marija (Rullīte) un Biruta Jetiņas, Līna, mamma un Elza - Cēsnieces.

Līna Cēsniece.

Vairākus gadus bijusi Sībīrijas lēģeros.

Pēc atgriešanās dzīvoja Jūrmalā un strādāja aptiekā Ķemeros.

Kājās stāv Brencis Krugalis. Kalvenes pagasta Sātu apgaitas mežsargs.

Betija Krugale un Žanis Balodis.

Mežsarga mājā Sātos ap 1926-27. gadu).

Nākošā dienā pēc Betijas Krugales un Žaņa Baloža kāzām.

Gunārs Balodis Sibīrijā. 10.06.1955. Aļeksejevkā.

Pie Kalvenes skolas. Lielākā Elza Krugale, vēlāk Ciesnieks.

Elza Krugale, vēlāk Ciesnieks.

Elza Krugale un Rūdolfs Reihenbahs (1930tajos gados).

Elza Krugale un Ādolfs Ciesnieks 28.07.1935.

Elza 22.11.1908. - 02.02.1945.

Ādolfs Ciesnieks 03.11.1909. - 02.02.1945.

Elza un Ādols gāja bojā Vācijā amerikāņu aviācijas uzlidojuma laikā. Bojā gāja arī Elzas māsas Marijas meitiņa Biruta Jetiņa.

Elza Ciesniece ar māsas Marijas meitiņu Birutu Jetiņu. 1935.g. Elza - Birutas mammas Marijas jaunākā māsa.

Abas gāja bojā Vācijā amerikāņu aviācijas uzlidojuma laikā.

Elzas Krugales un Ādolfa Ciesnieku kāzu diena.

28.07.1935. Liepājā. Attēlā arī Elza un Āris?

Elzas vīrs Ādolfs Ciesnieks. Ādolfs Ciesnieks bijis Kazdangas pagasta darbvedis. Pirms tam strādājis Lutriņu, Pampāļu, Dunalkas un Rāvas pagastu valdēs.

Elzas un Ādolfa Ciesnieku kapi Vācijā.

Ciesnieku - Elzas un Ādolfa kapi Vācijā 1945. gadā. Arī Elzas māsas Marijas 10 gadīgā meita Biruta Jetiņa gāja bojā šajā amerikāņu aviācijas uzlidojumā Erfurtes apgabalā netālu no Gotas pilsētas. Avīze "Latvijas jaunatne" 1991. gadā rakstīja, ka bojā gāja 69 latvieši, tajā skaitā 10 nezināmi.

Uzlidojumā bojā gāja arī Elzas Ciesnieces māsas meitiņa Biruta Jetiņa.

Alberts Reihenbahs un Visvaldis Sidrabs.

Visvaldis Sidrabs 1948. gadā. Dzelzceļnieks - mašīnists. Miris 1996. gadā.

Sidrabe.

Dreimaņi. 1911. gada septembrī.

E. Dreimanis līdz 1940. gadam bija Priekules pilsētas galva.

Dreimaņi. Ernests Dreimanis ar sievu. E. Dreimanis līdz 1940. gadam bija Priekules pilsētas galva. Arestēts jau 1940. gadā, tālākais viņa liktenis nezināms. Ernesta sieva ir Rūdolfa Reihenbaha māsīca.

Atmiņai no Jēkaba un Almas.

25.12.1930.

(Alma Reihenbaha un Jēkabs Rudzītis).

Jūlija un Julians Pamauri Tāšu Padures skolā. 06.09.1919.

Jūlija un Julians Pamauri Tāšu Padures pilī 14.06.1922.

Marijai Krugalei no skolas biedrenēm Valijas un Lūcijas (skolotāja Pamaura meitas).

Jūlija Pamaurs ar meitu.

No kreisās - Birkmanis Sīmanis un skolotājs Hermanis Reihenbahs ar Birkmaņa pirmdzimto meitiņu Irmu.

Skolotājs Hermanis Reihenbahs un Irma Birkmane.

Birkmaņa ģimene.

Emma, Irma, Natālija, tēvs Sīmanis, dēls Rūdolfs.

Olgas Paukšs bēres Aizputes jaunajos kapos.

Žanis Ziemelis. Specialitāte - kalējs. Strādājis savās dzimtas mājās "Saulītēs" Kalvenē.

Miris un apglabāts Kanādā 1980to gadu beigās.

Alberts Ralle. Kazdangā, 03.11.1936.

Kazdangas pagasta valdes darbveža palīgs.

Preisi. Biruta Preisa ar vīru. Preisiem piederēja viesnīca Liepājā.

Mārtiņš Cildermanis

Kalvenē. Māsas Ermsones Ārija un Silvija.

Eduards Feisters

Erna Riša. Kalvenē. 21.03.1940.

Aina Freimane dziesmu svētkos Aizputē 1943. gada vasarā.

***********************************************************************************

Zemāk ir attēli, kuri nav aprakstīti un par kuriem nav informācijas, kur un kad tie uzņemti un kādi ļaudis attēlos redzami. Taču, domājams, ka arī šie ir Kurzemes puses ļaudis.